Liktenīgās olas

paskaidrojumi

Izdevējs — apgads "jumava", Dzirnavu ielā 73, Rīga LV 1011. Iespiests un iesiets SIA "Tipogrāfijā Ogrē", Brīvības ielā 31, Ogre LV 5001.

* Hitoni — jūras gliemji ar astoņu plātnīšu čaulu. [Tulk.

piez.)

* Lūdzu, atvainojiet, profesora kungs, ka jūs traucēju. Esmu laikraksta Berliner Tageblatt līdzstrādnieks.

* Veselības aizsardzības tautas komisārs.

* Maskavas veselības aizsardzības nodaļa.

[1] * pīpa — bezastes abinieku dzimta. Pazīstamākās —

[2] gpu — glavnoje političeskoje upravļeņije — Galvenā politiskā pārvalde.

[3] * pašreiz esmu ļoti aizņemts, tāpēc nevaru jūs pieņemt.

[4] starp mums runājot… (franču vai.)

[5] * zemkopības tautas komisārs.

[6] * maskavas padome.

[6] Oriģinālā darba nosaukumā vārdu spēle — varoni, kurš izprovocē liktenīgos notikumus, sauc par Roku, bet krieviski vārds rok nozīmē "liktenis". [Tulk. piez.)

[7] "dobrokurs" — m. bulgakova veidots saīsinājums reāli nepastāvošai organizācijai, kuras nosaukuma saīsinā­jumā izšķiramas daļas no diviem vārdiem — dobrovoļnij — brīvprātīgs un kurica — vista. (Zin. red. piez.)

[8] zinātnieku sadzīves apstākļu uzlabošanas centrālā komisija.

[9] dobrohim — saīsinājums no "Dobrovoļnoje obščestvo soģeistvija stroiķcļstvu himičeskoi Promišļennostji" — Brīv­prātīga biedrība ķīmiskās rūpniecības attīstības veicināša­nai. 20. gadu pirmajā pusč Padomju Krievijā reāli eksistējoša organizācija. Pastāv vēl dažas organizācijas, kuru nosaukumi darināti līdzīgi. Dobroflot — Dobrovoļnij flot — Brīvprātīgo flote; Dobroarmija — Dobrovoļčeskaja armija — Brīvprātīgo armija. [Zin. red. piez.)

[10] iespējams, te autors dod mājienu par reāliem, prātam neaptveramiem notikumiem Padomju Krievijā 1921. gadā, kad maršals Mihails Tuhačevskis lietoja indīgās gāzes Tambovas guberņā, lai iznīcinātu jaunajai varai nepakļāvī­gos zemniekus. Boja gāja vairāki tūkstoši, bet varbūt pat desmiti tūkstoši cilvēku, to starpā sievietes un bērni. 1921. gadā Tambovā indīgās gāzes pret mierīgajiem, neapbruņota­jiem iedzīvotājiem tika lietotas pirmoreiz cilvēces vēsturē. (Tuvāk par to: Sokolov B. Tuhačevskij. — M., 2003 — Zin. red. piez.)