Amerikāņu dievi

Pateicības

Šī ir liela grāmata un garš ceļojums, tāpēc man daudziem jāsaka liels paldies.

Misis Holija (Hawley) atvēlēja man savu māju Floridā, un par to man vajadzēja tikai aizbiedēt projām maitasputnus. Viņa man atvēlēja ari savas īru mājas, kur es grāmatu pabei­dzu, tikai piekodināja, lai neaizbiedēju rēgus. Paldies viņai un misteram Holijam par laipnību un dāsnumu. Džonatans un Džeina izīrēja man māju ar šūpuļtīklu, kur rakstīt, un man vajadzēja tikai laiku pa laikam no ķirzaku dīķa izvilkt kādu neparastu Floridas zvēriņu. Esmu šiem cilvēkiem ļoti pateicīgs.

Dans Džonsons (Dan Johnson), medicīnas doktors, neliedza man medicīnisku informāciju, kad man to vajadzēja, aizrādot par nejaušiem, netīšiem anglicismiem (to darīja visi), kā arī atbildēja uz visērmotākajiem jautājumiem un kādā jūlija dienā pat piedāvāja ceļojumu mazā lidmašīnā pa Ziemeļviskonsinu. Vienlaikus ar manas dzīves noturēšanu sliedēs, kamēr rakstīju grāmatu, mana asistente, brīnišķīgā Loreina Gārlande (Lor­raine Garland), neticami prasmīgi ievāca ziņas par amerikāņu mazpilsētniekiem. Līdz šim brīdim man nav skaidrs, kā tas viņai izdevās (Loreina ir ansambļa Flash Girls dalībniece, tāpēc nopērciet viņu jauno ierakstu Play Each Morning, Wild Queen un dariet viņu laimīgu). Terijs Prečets (Terry Pratchett) vilcienā uz Gēteborgu man palīdzēja atrisināt smagu sižeta problēmu. Ēriks Ēdelmans (Eric Edelman) atbildēja uz diplomātiskiem jau­tājumiem. Anna Sanšaina Aisone (Anna Sunshine Ison) ievāca ziņas par internēto japāņu nometnēm Rietumu piekrastē, kas noderēs nākamajā grāmatā, jo šajā īsti neiederējās. Labākais citāts epiloga dialogā aizgūts no Džīna Vulfa (Gene Wolfe), par to viņam paldies! Seržante Katija Erca (Kathy Ertz) pacie­tīgi atbildēja uz visdīvainākajiem jautājumiem par policijas ikdienu, bet šerifa vietnieks Māršals Multhaufs (Marshall Multhaufl piedāvāja man ekskursiju. Pīts Klārks (Pete Clark) bija pakļauts smieklīgi personiskiem jautājumiem, savukārt Deils Robertsons (Dale Robertson) sniedza konsultācijas hidroloģijas jomā. Augstu vērtēju doktora Džima Millera (Jim Miller) komen­tārus par cilvēkiem, valodu un zivīm, kā arī Mārgretes Rodas (Margret Rodas) lingvistisko palīdzību. Džeimijs īans Sviss IJamy Ian Swiss) gādāja, lai monētu triki būtu maģiski. Visas kļūdas šajā grāmatā ieviesušās manas, nevis viņu vainas dēļ.

Manuskriptu pārlasīja daudzi krietni cilvēki, sniegdami vērtīgus ierosinājumus, labojumus, uzmundrinošus vārdus un informāciju. īpaša pateicība pienākas Kolinam Grīnlandam (Colin Greenland) un Sūzanai Klārkai (Susanna Clarke), Džonam Kļūtam (John Clute) un Semjuelam R. Deleinijam (Samuel R. Delany). Gribu pateikties arī Oulam Goingbekam (Owl Goingback) (kam nudien ir foršākais vārds pasaulē), Iselīnai Resje Evensenai (Iselin R0sj0 Evensen), Pīteram Straubam (Peter Straub), Džonatanam Kerolam (Jonathan Carrol), Ķelli Bikmanei (Ķelli Bickman), Diannai Grāfai (Dianna GraЯ, Lenijam Henrijam (Lenny Henry), Pītam Atkinsam (Pete Atkins), Eimijai Horstingai (Amy Horsting), Krišam Jūenam (Chris Ewen), Telleram (Teller), Kellijai Linkai (Kelly Link), Bārbai Gillijai (Barb Gilly), Viļam Šeterlī (Will Shetterly), Konijai Zastoupilai (Connie Zastoupil), Rancam Hoseli (Rantz Hoseley), Diānai Šucai (Diana Schutz), Stīvijam Brastam (Steve Brust), Kellijai Sū Dekonikai (Kelly Sue DeConnick), Rozai Kavenī (Roz Kaveney), īanam Makdauelam (Jan McDowell), Karenai Bergerei (Karen Berger), Vendijai Džafetai (Wendy Japhet), Terjem Nordbergam (Terje Nordberg), Gvendai Bondai (Gwenda

Bond), Terēzai Litltonai (Therese Littleton), Lщ Aronikai (Lou Aronica), Haiam Benderam (Ну Bender), Markam Askvitam (Mark Askwith), Alanam Mщram (Alan Moore) (kurš man aiz­deva Litvinoff's Book) un vienreizīgajam Džo Sandersam (Joe Sanders). Pateicos arī Rebekai Vilsonei (Rebecca Wilson) un jo sevišķi Steisijai Veisai (Stacy Weiss) par modrām acīm. Izlasījusi darba pirmo variantu, Diāna Vinnē Džonsa (Diana Wynne Jones) mani brīdināja, kas tā būs par grāmatu un kādām briesmām sevi ar to pakļauju, un līdz šim viņai bijusi pilnīga taisnība.

Nožēloju, ka mūsu vidū vairs nav profesora Frenka Makonela (Frank McConnell). Jādomā, viņam mana grāmata patiktu.

Pabeidzis melnrakstu, aptvēru, ka pirms manis jau vai­rāki autori ir ķērušies pie līdzīgiem tematiem: pirmām kār­tām mans iemīļotais, vecmodīgais rakstnieks Džeimss Brānčs Kabels (James Branch Cabell), nu jau nelaiķis Rodžers Zelaznijs (Roger Zelazny) un, protams, vienreizējais Hārlans Elisons (Har­lan Ellison), kura stāstu krājums "Mirušā putna stāsti" dziļi iespiedies atmiņā kopš tiem laikiem, kad vēl biju tādos gados, kad grāmata cilvēku spēj mainīt uz mūžu.

Man nav skaidrs, kāpēc būtu jāatklāj skaņdarbu saraksts, kurus klausījos grāmatas rakstīšanas laikā, un to tiešām bija daudz. Taču bez Grega Brauna (Greg Brown) "Dream Cafй" un Magnetic Fields 69 "Love Songs" romāns nebūtu šāds, tāpēc saku paldies Gregam un Stīvinām (Stephin). Uzskatu par pienākumu atklāt, ka Klints mājas mūzikas gabalus varat izbaudīt ieraks­tos vai kompaktdiskā, ieskaitot tos no Mikado sistēmas un Pasaules lielākā karuseļa. Diez vai kaut ko tādu būsiet dzirdē­juši, lai gan ko labāku noteikti. Varat rakstīt The House on the Rock, Spring Green, WI53588 USA vai zvanīt: (608) 935-3639.

Mani aģenti Merilī Heifeca (Merrilee Heifetz) no Writers House, kā ari Džons Levins (Jon Levin) un Erin Culley La Chapelle no Creative Artists Agency bija nenovērtējami ugunskristību un gudrības pīlāri.

Daudzi, kuriem biju solījis kaut ko izdarīt uzreiz pēc grā­matas pabeigšanas, izrādīja apbrīnojamu pacietību. Gribu pateikties krietnajiem cilvēkiem no Warner Brothers Pictures (jo sevišķi Kevinam Makormikam (Kevin McCormik) un Lorenco di Bonaventuram (Lorenzo di Bonaventura), tāpat arī Village Roadshow, Sunbow un Miramax darbiniekiem un Šellijai Bondai (Shelly Bond), kuras pleciem bija uzlikta tiešām smaga nasta.

Nevaru nepieminēt divus cilvēkus, bez kuriem es neiztiktu, un tie ir Dženifera Heršija (Jennifer Hershey) no HarperColins Savienotajās Valstīs un Dags Jangs (Doug Young) no Hodder Headline Apvienotajā Karalistē. Man paveicies ar labiem redak­toriem, un viņi ir labākie no visiem redaktoriem, kurus pazīstu. Nemaz nerunājot par to, ka abi ir pacietīgi, mierīgi un pozitīvi stoiski, kad termiņi virpuļo kā vēja nestas sausas lapas.

Beigās grāmatai vanaga aci uzmeta Bils Masijs (Bill Massey) no Headline. Savukārt Kellija Notarase (Kelly Notaras) to veikli un droši izvadīja pa publicēšanas gaiteņiem.

Un visbeidzot gribu pateikties savai ģimenei: Maikam, Mērijai, Hollijai un Medijai. Viņi ir vispacietīgākie no visiem un mani mīl. Ilgajos grāmatas rakstīšanas mēnešos viņi pie­cieta manus ceļojumus, kad gan rakstīju, gan atklāju Ameriku. Kad to atradu, izrādās, Amerika visu šo laiku bija bijusi tieši Amerikā.

Nīls Geimens Kinseilas apkaimē Korkas apgabalā 2001. gada 15. janvārī