Inženiera Garina hiperboloīds

9

Tuvodamies krimināiizmeklēšanas nodaļai, Seļga pēkšņi apstājās, it kā uzskrēja telegrāfā stabam: «He!» — viņš izdvesa, — «he!» — un nikni piecirta kāju: — Ak tu viltnieks, māneklis tāds!

Seļga tiešām izrādījās pagalam piemuļķots. Viņš bija stāvējis divus soļus no slepkavas (tas vairs neradīja nekādas šaubas) un nebija saņēmis to ciet. Viņš tika runājis ar cilvēku, kurš, kā redzams, zināja visus slepkavības pavedienus, un tas bija izmanījies pēc būtības neko nepateikt. Sis Pjankovs-Pitkevičs glabāja kādu noslēpumu … Seļga piepeši saprata — šī noslēpuma nozīme tiešām sniedzas valsts, pasaules mērogā … Viņš jau bija turējis Pjankovu-Pitkeviču aiz stērbeles — «izlocījās, nolādētais, apveda ap stūri!»

Nodaļā Seļga uzskrēja trešajā stāvā, savā istabā. Uz galda gulēja avīžu papīrā ievīstīts sainis. Dziļā nišā sēdēja miermīlīgs resnītis sasmērētos zābakos. Turēdams naģeni pie vēdera, viņš paklanījās Seļgam.

— Babičevs, — namu pārvaldnieks, — viņš pateica, izdvesdams spēcīgu kandžas smaku, — Puškarskas ielā, divdesmit ceturtais numurs, dzīvokļu sabiedrība.

— Vai jūs atnesāt saini?

— Es atnesu. No dzīvokļa numur trīspadsmit… Tas ir nevis galvenajā korpusā, bet piebūvē. Mums nu jau otro dienu pazudis iemītnieks. Šodien pasaucām miliciju, durvis atvērām, sastādījām aktu, kā to prasa likums, — namu pārvaldnieks aizsedza ar roku muti, viņa vaigi piesarka, acis mazliet izspiedās uz āru, kļuva miklas, kandžas smaka piepildīja istabu, — tātad šo saini es papildus atradu krāsnī.

— Pazudušā iemītnieka uzvārds?

— Ivans Aleksejevičs Saveļjevs.

Seļga attina saini. Tur atradās Pjatkova-Pitkeviča fotogrāfijā, matu suka, šķēres un pudelīte ar tumšu šķidrumu, matu krāsa.

— Kur Saveļjevs strādāja?

— Zinātnes nozarē. Kad mums vēdināšanas caurule pārplīsa, komiteja griezās pie viņa … Viņš — «ar lielāko prieku,» saka, «jums palīdzētu, bet esmu ķīmiķis.»

— Vai viņš bieži pa naktīm nebija dzīvokli?

— Pa naktīm? Nē. Nav manīts. — Namu pārvaldnieks atkal aizsedza muti. — Tikko gaismiņa — viņš prom no sētas, tas tiesa. Bet lai pa naktīm … nav manīts, piedzērušu ar neesam redzējuši.

— Vai paziņas pie viņa nāca?

— Nav manīts.

Selga pa telefonu sazinājās ar Petrogradas puses milicijas nodaļu. Izrādījās — nama piebūvē Puškarskas ielā divdesmit četri tiešam dzīvoja Saveļjevs Ivans Alek- sejevičs, trīsdesmit sešus gadus vecs inženieris ķīmiķis. Apmeties Puškarskas ielā februārī ar personas apliecību, ko izsniegusi Tambovas milicija.

Seļga nosūtīja telegrāfisku pieprasījumu uz Tambovu un automobilī kopā ar namu pārvaldnieku aizbrauca uz Fontanku, kur kriininālizmeklēšanas nodaļas ledus pagrabā gulēja Krestovkas salā nogalinātā cilvēka līķis. Namu pārvaldnieks tūdaļ pazina tajā mītnieku no trīspadsmitā numura.