Inženiera Garina hiperboloīds

12

Kā visi plaša mēroga komersanti, ķīmijas karalis Rollings pieņēma apmeklētājus īpašās šim nolūkam noīrētās telpās, ofisā, kur viņa sekretārs filtrēja apmeklētājus, noteikdams viņu nozīmīguma pakāpi, lasīja viņu domas un ar neiedomājamu laipnību atbildēja uz visiem jautājumiem Stenografiste pārvērta par cilvēka vārdu kristāliem Rollinga idejas, kuras (ja ņem to vidējo aritmētisko gada laikā un pareizina ar naudas ekvivalentu) maksāja apmēram piecdesmit tūkstošus dolāru par katru neorganiskās ķīmijas karaļa idejas pavediena gabalu, kas savērpjas vienā sekundē. Četru mašīnrakstītāju mandeļveidīgie nadziņi bez mitas ņirbināja pa četru undervudu klaviatūru. Izsūtāmais zēns pēc izsaukuma acumirklī iznira Rollinga acu priekšā kā sabiezējusi viņa gribas matērija.

Aiz augstām tumša riekstkoka durvīm kabinetā starp diagramām, kartogramām un fotogrāfijām sēdēja ķīmijas karalis Rollings. Izfiltrētie apmeklētāji nedzirdami pa bobriku ienāca uzgaidāmajā istabā, apsēdās ādas krēslos un ar satraukumu raudzījās uz riekstkoka durvīm. Tur, aiz durvīm, karaļa kabinetā pat gaiss bija neticami dārgs, jo to caurstrāvoja domas, kas maksā piecdesmit tūkstošus dolāru sekundē.

Kāda cilvēciska sirds gan varētu palikt mierīga, kad uzgaidāmās istabas cieņpilnajā klusumā pēkšņi sakustētos riekstkoka durvju masīvais bronzas rokturis — ķetna, kas tur lodi, un parādītos mazs vīriņš tumšpelēkā žaketē, ar visa-i pasaulei pazīstamo bārdiņu, kura sedz vaigus, mokoši nelaipns, gandrīz pārcilvēks, ar dzelteni neveselīgu seju, kas atgādina visai pasaulei pazīstamo izstrādājumu marku: dzeltenu ripuļi ar četrām melnām svītriņām … Pavērdams durvis, karalis ieurbās ar acīm apmeklētājā un ierunājās ar stipru amerikānisku akcentu: «Lūgtu.»