Augstais

Slingera inks atkal izmeta aizliegumu inicializēt pilno versiju, Ngoro viņu nolamāja par lopu un, lai nomierinātos, pavicināja rokas un kājas daikiri stilā, tā kā seno cīņas mākslu šovmeņi. Pamanīja marsietes skatienu - viņa sēdēja krēslā pie sienas, pievilkusi ceļgalus zodam un apķērusi ap tiem rokas - piegāja klāt.

- Iepazīsimies, vai?

Aelita neatbildēja, matētām acīm caur pieri lūkodamās uz viņu. Biezas garas skropstas, smalks sejas ovāls, neliels deguns, graciozs nāsu griezums, pilnīgas lūpas ... tā nekas meitene, ne velti biedrs Loss ieciklējies uz viņu. Bet ka āda tāda pabāla, tas ir vēl pikantāk.

- Piecelties.

Ne skaņas atbildei. Tas pats skatiens, vienaldzīgs, skumji nobijies un nicinošs vienlaikus. Kā tad - Marsa valdnieka meita! Pieradusi komandēt. Bet vai pabūt konkubīnes ādā nevēlaties?

- Piecelties!

Aelita nodrebēja, nolaida kājas. Viņš satvēra aiz rokas un izrāva viņu no sēdekļa. Atkāpās, apskatīdams.

- Dīvaini... Mstislavs Sergejevičs teica, ka tu esi stāvoklī... es gan neko neredzu... Bet kāda tur atšķirība? Būs ko atcerēties. Novelc drēbes!

Aelita izbijusies kāpās atpakaļ. Ngoro parāva viņas baltās muslīna krokainās kleitas apkakli.

- Izģērbies, es teicu! Es gribu saprast, kāda tu esi sieviete. Labāka vai sliktāka nekā mūsējās.

Aelita iesita viņam pa roku, tad ātri noliecās un iekoda.

Ar sāpju un pārsteiguma saucienu viņš atrāva roku.

- Ak tu maita!...

Atvēzējās, tad satvēra viņu aiz pleciem, sāka raut nost drēbes, nepievēršot uzmanību pretestībai, bet šajā brīdī no viriāla kontroles imperatīvās zonas centra atskanēja kluss zvana signāls. Viens no taustekļveida izaugumiem pielija ar sārtu gaismu, tā galā uzbrieda purpursarkanais burbulis, sāka mirgot.

- Kas ta vēl tur? - Augstais bija pārsteigts. Atgrūda Aelitu, pielēca pie viriāla, noliecās pār savu atvērto organaizeru pārlaida pirkstus pa tastatūru, ielūkodamies ekrānā. - Tētiņ mīļais! Izrādās, uz klāja mums parādījušies viesi! Veseli divi uzreiz! Kāds pārsteigums! Vai tiešām dienests nokļuvis uz pēdām? Bet kā?!

Augstā pirksti plēsonīgi savilkās.

- Nē, tas nav Dienests ... Ja drošība būtu izskaitļojusi koordinātes, būtu izsēdinājuši veselu desantu. Bet te - tikai divi, "hameleonos". Kā, pie velna, viņi te iekļuvuši?!

Ngoro atskatījās uz krēlā iespiedušos Aelitu, atņirdza zobus.

- Nepaveicās tev. Mūsu jautrība aizkavēsies. Kaut arī mana apetīte pēc tevis tikai pieaug. Kā teica viens klasiķis: apetīte rodas ēdot, bet bada laikā tā nepāriet. Mazliet pacieties. Uzzināšu, kādi nekauņas uzdrošinājās pārkāpt manas valstības robežu, sodīšu viņus un atgriezīšos.

Viņš devās uz izeju no zāles, bet atgriezās.

- Katram gadījumam jānodrošinās, jāpiezvana kam vajag. Lai atsūta atbildīgo.

Augstais no diplomāta izvilka adatas spraudni un iegrūda to tuvākajā viriāla "tausteklī". Uz "taustekļa" izauga zvīņas, tas izliecās jautājuma zīmē, izšļakstot sauju elektrisku dzirksteļu. No sarežģītās "druzas" viriāla dziļumiem atskanēja ass svilpiens, pēc tam mīksts mūzikas akords un augsta metāliska balss, kas izteica frāzi nezināmā valodā.

- Pats zinu, ka nav ieteicams, - sacīja Augstais. - Bet, kā saka, kas pats piesargās, to Dievs sargā. Nepatīk man, kad pašā velna pažobelē pēkšņi parādās nelūgti viesi.

Zvīņainā "izauguma" beigās parādījās pulsējoša zila bumba, kas pārvērtās par īstu aci. Atkal skanēja smalkā balss ar metālisko nokrāsu.

- Apstiprinu izsaukumu, - Augstais pamāja, nospiežot sarkano kvadrātu organaizera panelī. - Bet, ja signālu izsekos, tad tā ir jūsu darīšana.

Acs nomirkšķināja un ievilkās "tausteklī". Zvīņas uz tā izlīdzinājās, tas iztaisnojās, ievilkās viriālā.

- Burvīgi, - Augstais sašķobīja lūpas. - Ir nu gan arhaika! Vadības panelis esot... Lai gan tas izveidots sen, tāpēc nav ko brīnīties. Labi, ka vispār darbojas.

Viņš atkal devās uz izeju, aizsūtīja Aelitai gaisa skūpstu:

- Gaidi skaistulīt, es ātri.

Imperatīv-zāles sienā iedegās elipse, norādot durvis, daļa sienas izkusa. Augstais iegāja atverē un gandrīz sadūrās ar cilvēku. Izbrīnījies atsprāga.

- Mstislav Sergejevič?!

- Es! - Loss blāvi pateica, paceldams mauzeri.

Загрузка...