EŅģeļa vēstule un Citi stāsti

xxi nodaļa Svētceļnieki

… To jūs patiešām esat cēli veicis, ser Ozana. No kurienes jūs tagad ierodaties?

— Es tikko kā atgriezos no Svētās ielejas, ser.

— Lūk, kā! Tas mans pašreizējais ceļa mērķis. Kā klājas mūkiem, vai nav kas jauns noticis?

— Jel nejautājiet labāk.. . Klau, zēn, saņem zirgu un pabaro to labi, ja tev savas ādas žēl; un tagad žigli uz stalli un dari, kā tev teicu … Ser, es atvedu bēdīgas ziņas un .. . ai, svētceļnieki? Nā­ciet tuvāk, labie ļaudis, un paklausieties, ko jums teikšu, jo tas skar jūs, tāpēc ka jūs ejat meklēt to, kas nav atrodams; tad klausieties, kas man jums sakāms, un savu galvu lieku ķilā par šiem vārdiem, jo ir noticis tas, kas gadās tikai reizi divsimt gados, kā teic; tad šāda nelaime ir piemeklējusi Svēto ieleju ar visaugstākā pavēli, un tās taisnās lietas iemesli bija šādi, un gadījums …

— Brīnišķīgais avots vairs nedod ūdeni!

Sis kliedziens izlauzās no desmit svētceļnieku mutēm.

— Jums taisnība, ļaudis, es tikko kā gribēju to teikt.

Vai alkal kads būtu mazgājies?

— Tā doma gan, lai ari neviens tam netic. Šķiet, ka būs izdarīts kāds cits grēks, ko neviens nezina.

— Ko dara mūki?

— To cilvēks vārdos nespēj izteikt. Jau deviņas dienas avotā nav ūdens. Dienu un nakti nepār­traukti skan lūgšanas, bez mitas notiek svētie rituāli; mūki, mūķenes un atradeņi ir galīgi pār­guruši, un, tā kā balsī tie vairs nespēj parunāt, tad svētajās vietās tiek izkārtas uz pergamenta uzrak­stītas lūgšanas. Beidzot tie nolēma sūtīt pēc jums, ser saimniek, lai jūs izmēģinātu savu burvju varu. Gadījumam, ja jūs nevarētu ierasties, tika atvests Merlins, kas jau tur atrodas trīs dienas. Viņš ap­solījās dabūt ūdeni, kaut vai tam vajadzētu zemes­lodi uz pusēm pāršķelt un visas karaļvalstis iznīci­nāt. Itin pamatīgi viņš tur ņēmās, saukdams talkā savus elles kalpus, bet ne piliena ūdens vēl nav iz­spiedis, pat ne tik daudz mitruma, lai nosvīstu ka­para spogulis, ja neskaita to mucu sviedru, ko viņš izsvīdis, strādādams no saules līdz saulei; un ja jūs …

Brokastis bija gatavas. Kad mēs bijām paēduši, es parādīju seram Ozanam vārdus, ko biju uzrak­stījis viņa cepures iekšpusē: «Ķīmiskā nozare, labo­ratorijas nodaļa, sekcija G. Pxxp. Atsūtīt divus Nr. 1, divus Nr. 3 un sešus Nr. 4 kopā ar visām nepieciešamajām detaļām un divus apmācītus pa­līgus.»

Es teicu:

— Tagad, drošsirdīgais bruņiniek, dodieties uz Kamelotu, cik ātri vien spējat, un parādiet šos vār­dus Klarensam. Sakiet viņam, lai visus pieprasītos materialus tūlīt nosūta uz Svēto ieleju.

— Es pateikšu, ser Meistar.

Un prom viņš bija.