Hugo Kabrē izgudrojums

11 Zagtiedārgumi

Asarām acīs Hugo brāzās cauri pūlim un paslēpās stacijas sienās. Viņš steidzās uz savu istabu, aizvēra durvis un aizdedzināja sveces. Zēns bažīgi piegāja pie kastēm, kas bija sakrautas stūri, un izvilka ārā mehānisko cilvēku.

Pagājušās nedēļas laikā Hugo bija labi pastrādājis. Viņš bija salabojis visas mehāniskā cilvēka salauztās detaļas un pacietīgi iekustinājis tās, kas bija pārāk sarūsējušas, lai kustētos. Zēns bija uzšuvis mehāniskajam cilvēkam jaunas drēbes, ieeļļojis un nopulējis visus mehānismus. Tagad tas beidzot turēja rokā ari Hugo pašgatavoto pildspalvu ar metāla galu.

Zēns paņēma rokā sveci.

Mehāniskā cilvēka mugurā bija liels sirdsveida atslēgas caurums ar sudraba malām.

Kopš brīža, kad Hugo bija aizskrējis no gaiteņa pie rotaļlietu stenda, viņa kreisās rokas plauksta bija sažņaugta dūrē, un tagad viņš to atvēra kā ziedu.

Hugo paskatījās uz grāmatu, kas stāvēja pie viņa gultas, - “Praktiskā kāršu maģijas un ilūziju rokasgrāmata”. Zēns to bija ļoti centīgi izpētījis un iemācījies izpildīt visus tajā aprakstītos trikus. Un viņam veicās ļoti labi. Hugo beidzot bija izpratis saistību starp hronoloģiju un maģiju, kā to bija stāstījis viņa tēvs. Ta vairs nebija tikai izpratne par mehānismiem, bet neparasta pirkstu veiklība un talants, it kā pirksti paši zinātu, kas jādara. Hugo pirksti spēja paveikt vispārsteidzošākos trikus. Viņš bija atklājis, kas spēj likt kārtīm lidot, viņš saprata, kā pārvērst marmora bumbiņas par pelēm un kā saplēstu papīru atkal padarīt par veselu. Bet vissvarīgākais bija tas, ka, apskaujot Izabellu, viņš bija licis nozust meitenes kaklarotai tā, ka viņa pat nemanīja.

Hugo trīcēja rokas.

Viņš bija pabeidzis labot mehānisko cilvēku. Vienīgi vēl bija nepieciešama atslēga. Oriģinālā atslēga bija pazudusi ugunsgrēka laikā, un visas pārējās atslēgas, ko zēns bija atradis stacijā vai rotaļlietu stendā, izrādījās nederīgas. Bet, kad Hugo ieraudzīja atslēgu uz Izabellas kakla, viņš skaidri saprata, ka tā būs īstā. Un nu tā viņam bija rokā.