Hugo Kabrē izgudrojums

Pateicības

Es JAU SEN ESMU GRIBĒJIS UZRAKSTĪT stāstu par zoržu meljesu, bet tikai tad, kad izlasīju Gabija Vuda grāmatu “Edisona vakars: Mehāniskās dzīves iekarojumu maģiskā vēsture”, manā prātā sāka veidoties stāsts. Šajā grāmatā bija aprakstīta Meljesa mehānisko lietu kolekcija, kuru viņš uzdāvināja muzejam, bet tā tika pamesta mitros bēniņos un ar laiku iznīcināta. Es iztēlojos, ka kāds zēns varētu atrast atkritumos šos mehānismus, un tobrīd dzima stāsts par Hugo.

Es vēlos pateikties Šarlam Penimanam, kas pavadīja ar mani kādu pēcpusdienu Franklina

institūta pagrabā Filadelfijā, parādot, kā darbojas deviņpadsmitā gadsimta mehāniskā lelle. Šis mehānisms nonāca muzejā 1928. gadā, pēc tam kad bija cietis ugunsgrēkā. Tas vairs nedarbojās, bet atjaunots pārsteidza savus īpašniekus ar spēju zīmēt un uzrakstīt trīs dažādus dzejoļus. Un, tāpat kā grāmatā, kur Hugo atrastais un salabotais mehāniskais cilvēks parakstīja sava radītāja Zorža Meljesa vārdu, arī mehāniskais cilvēks Franklina institūtā pēc salaboša-nas parakstīja sava radītāja Mejardē vārdu, atrisinot jautājumu par savu izcelsmi.

Ja vēlaties apskatīt Mejardē mehānisko cilvēku un uzzināt par to vairāk, apmeklējiet internēta lapu http://www.fi.edu/pieces/knox/automaton.

Paldies arī vecākajam kuratoram Džonam Alviti par to, ka viņš noorganizēja manu vizīti Franklina institūtā.

Es vēlos pateikties Līsai Holtonai un Andrea Pink-nejam, kā arī pārējiem izdevniecības “Sholastic ” darbiniekiem par atbalstu un iedrošinājumu. Vēlos pateikties Deividam Seiloram un Čārlzam Krelofam par skaisto grāmatas dizainu un Ebijai Randzērei un Lilijai Mīrai par to, ka palīdzēja salikt visu pa plauktiņiem.

Esmu no visas sirds pateicīgs Treisijai Makai un Leslijai Budnikai, kas nenogurstoši strādāja kopā ar mani pie “Hugo Kabrē izgudrojuma”. Veselus divus gadus viņas man palīdzēja atsijāt informāciju, izveidot, uzlabot un noslīpēt šo grāmatu. Man trūkst vārdu, lai izteiktu savu pateicību. Sī grāmata bez viņu atbalsta nebūtu iznākusi.

Milzīgs paldies Taņai Blūmšteinai no Parīzes par visiem e-pastiem, tulkojumiem, padomiem un franču valodas stundām. Šīs grāmatas tapšanā viņai ir milzīga nozīme. Tāpat es pateicos par visiem tulkojumiem un zvaniem, ko manā vārdā veica Etjēns Pelaprats, kura vārdabrālis dzīvo šajā grāmatā.

Paldies kinovēsturniekam Glenam Mirē, ar kuru mani iepazīstināja Taņa. Glens palīdzēja man orientēties Parīzē un atbildēja uz maniem jautājumiem par agrīno franču kino.

Es tāpat izsaku savu atzinību ģeniālajam mehānismu pārzinātājam Endijam Baronam, kas pavadīja daudzas stundas telefonsarunās, aprakstot man pulksteņu mehānismu labošanu, mehāniskās lelles, dažādus mehānismus un motorus. Endijs teica, ka saskatot sevī Hugo, un es esmu pārliecināts, ka Hugo būtu glaimots, to dzirdot.

Izpētīt agrīnās franču filmas man palīdzēja zinātnieki - Kolorādo Universitātes Bulderas Filmu studiju asociētā profesore Melinda Barlova, Vašingtonas

Universitātes Takomas Filmu, starpdisciplināro mākslu un zinātnisko programmu studiju profesore Klaudija Gorbmana, Čikāgas Universitātes Kino un mediju komitejas profesors Toms Grunings. Es pateicos viņiem visiem par ieteikumiem filmu jomā, kā ari par to, ka viņi man palīdzēja saprast Zorža Meljesa unikālo pasaules redzējumu.

Mana pateicība tiek veltīta arī Sebastjanam Lovam no Satona pulksteņu veikala, kurš ļāva man ieskatīties savā veikalā (ko dibināja viņa tēvs), atbildēja uz maniem jautājumiem un ļāva fotografēt.

Paldies arī maniem draugiem un kolēģiem par padomu, ieguldījumu, laiku, tulkojumu un atsauksmēm: Lisai Kartraitai, Deborai de Fūrijai, Karai Fal-seti, Deividam Levitānam, Pīteram Mendelsundam, Billijam Merelam, Lindai Sjū Pārkai, Pemai Mun-jūzai Raienai, Noelam Silvermanam, Aleksandram Stadleram, Danielai Colakinai, Sārai Vīkai un Jonasam Cukermanam.

Un, visbeidzot, paldies Deividam Serlingam - par visu.

Filmu kadri un ilustrācijas