Hugo Kabrē izgudrojums

12 Iedarbinašana

Laiks spēj izstrādāt visneiedomājamākos trikus.

Vienā acumirkli šūpuļos parādās zīdaiņi, zemē nozūd zārki, tiek uzvarēti un zaudēti kari un bērni, gluži kā taureņi, pārtop par pieaugušajiem.

Tieši tā notika ari ar mani.

Reiz es biju zēns, vārdā Hugo Kabrē, un es no visas sirds ticēju, ka salauzts mehāniskais cilvēks spēs mani glābt. Tagad, kad kāpura kokons ir pārplīsis un es esmu parādījies no tā kā burvju mākslinieks profesors Alkofrisbs, es varu atskatīties uz notikušo, saprotot, ka man bija taisnība.

Mehāniskais cilvēks, ko mans tēvs bija atradis, mani patiešām izglāba.

Bet tagad es esmu uzbūvējis jaunu mehānismu.

Es aizvadīju neskaitāmas stundas, to konstruējot. Es pats pagatavoju visas detaļas, rūpīgi izgriezu katru misiņa disku un pats savām rokām iemontēju katru zobratu.

Kad šo mehānismu uzvelk, tas spēj izdarīt kaut ko pavisam neparastu, ko tādu, ko neviens cits pasaulē

nespēj.Tas spēj jums pastāstīt stāstu par Žoržu Mel-jesu, viņa sievu un krustmeitu, un iemīļotu pulksteņmeistaru, kura dēls izauga un kļuva par burvju mākslinieku.

Sarežģītā mašinērija manā mehānismā var radīt simt piecdesmit astoņas dažādas bildes, tā spēj burtu pēc burta sarakstīt veselu grāmatu, kopumā divdesmit sešus tūkstošus simt piecdesmit deviņus vārdus.

Šos vārdus.