Vēlmju akmens

s eptītā nodaļa

Džemma modās lēnām. Bija nepieciešamas vairākas mi­nūtes, lai atmiņā ataustu viss notikušais. Viņa bija uz Kolina pleciem, pēc tam viņa rokās. Kāds brīdinot iekliedzās, Ko­lins palēca sāņus. Pēc tam viņš nokrita, bet uzmanījās, lai ne­uzgāztos virsū Džemmai. Viņa atcerējās, kā piecēlusies kā­jās. Tālāk vairs nebija nekā… Džemma neko vairāk nespēja atcerēties. Viņai sāpēja kreisais sāns, galva šķita smaga, to­mēr citādi viss bija kārtībā.

Viņa atradās telpā, kas līdzinājās guļamistabas un slimnī­cas palātas apvienojumam. Gultu bija iespējams pacelt aug­stāk un nolaist zemāk, Džemmai blakus bija novietota liela ierīce, no kuras nemitējās skanēt ritmiski pīkstieni, taču pā­rējās mēbeles izskatījās gluži mājīgas un ērtas.

Pats neparastākais bija tas, ka, ieritinājusies lielā zilā krēs­lā, cieši gulēja jauka meitenīte, kas izskatījās teju kā eņģelī­tis. Viņai varēja būt apmēram astoņi gadi. Viņa bija apskā­vusi tusnīgu rotaļu lāčuku, kurš bija saģērbts kā pirāts, turklāt vēl ar purpursārtu vesti un bezgaumīgām mākslīgām dārglietām.

Meitenīte sakustējās. Lācis gandrīz izkrita viņai no ro­kām, un mazā pamodās un atvēra acis. Viņai bija gari tumši mati un izteiksmīgas zilas acis ar ļoti garām skropstām. Sveika! viņa sacīja.

- Sveika, Džemma atbildēja un mēģināja piecelties sē­dus. Viņa bija apsegta ar plānu slimnīcas segu, bet kājās jo­projām bija pašas džinsi, tikai krekliņš un krūšturis gan bija aizstāti ar slimnīcas naktskreklu.

- Neviens tevi neredzēja, meitenīte sacīja, apsēdās tais­nāk krēslā un nožāvājās.

- Mani neredzēja? Džemma pārvaicāja.

- Nu, bez drēbēm. Tēvocis Triss lika vīriešiem aiziet pro­jām un tikai tad tevi izmeklēja. Un tas nav nekas slikts, jo viņš ir ārsts.

- Esmu par viņu dzirdējusi, Džemma mēģināja apskatīt lielo apsēju ap savām ribām.

- Mana mamma teic, ka visas sievietes tuvējos trīs apga­balos zinot par viņas brāli.

Džemma pasmaidīja un beidzot apsēdās. Vai tu zini, kas ar mani atgadījās? Zini?

- Pasaule redz visu.

"Ko tad tas nozīmē?" Džemma jautājoši paraudzījās uz meiteni.

- Kad tu uzkāpi tēvocim Kolinam uz pleciem un nocēli to puiku zemē, vietnieks Kāris to nofilmēja un ievietoja

YouTube.

- Tas nu gan nav labi, Džemma noteica, pagriezās un mēģināja izkāpt no gultas. Sareiba galva, un viņa atkal ap­gūlās.

- Tēvocis Triss iedeva tev laimes zālītes, meitenīte pie­klusināja balsi. Viņš domā, ka es nezinu, kas ir narkoti­kas, tāpēc saka šādi, lai es saprastu. Viņš laikam baidās, ka es kļūšu liela un sākšu pārdot narkotikas.

- Man jāpiekrīt, ka tā nebūtu visai laba karjeras izvēle.

Meitenīte piecēlās, joprojām cieši piespiedusi lāci sev klāt.

-Šis ir Lendijs. Vai tu gribētu paspiest viņam ķepu?

- Protams, atbildēja Džemma, pastiepa plaukstu un sa­tvēra rotaļu lāča pinkaino ķepu. Pār viņa kreiso aci stiepās pārsējs. Vai tā viņš nosaukts par godu Orlando Blūmam? viņa vaicāja.

Mazās meitenītes acis iepletās no brīnumiem. To ne­viens nezina. Tēvocis Kolins jau teica, ka tu esi gudra. Un tā patiešām ir.

- Un ko vēl Kolins par mani sacīja?

- Tikai to, ka viņš raizējas par tevi, baidās, ka vari no­mirt. Tēvocis Triss sacīja tēvocim Kolinam, ka viņam jāap­sēžas un jāaizveras, jo citādi arī viņam nāksies iedot laimes zālītes.

Džemma smaidīja. Un kā tevi sauc?

- Nella Sendlina. Mans tētis ir Irākā.

- O! Džemma noteica un noskaitīja klusu lūgšanu par to, lai šis vīrs sveiks un vesels atgriežas mājās.

- Mammīte teica, ka mēs atkal brauksim uz Detroitu, kad viņš atgriezīsies mājās… Ja vien viņai neizdosies pierunāt tēti palikt tepat, Edilīnā.

- Un ko tu vēlētos?

- Es gribu, lai tētis atgriežas mājās. Mēs varam dzīvot pat sniega būdā, man ir vienalga. Lai tikai mans tētis ir kopā ar mums.

Džemma to nemūžam nebūtu gatava pateikt mazajai mei­tenei, bet arī viņa jutās tāpat, kad viņas tēvu aizveda uz slim­nīcu. Tikai viņam nebija lemts atgriezties.

Aiz durvīm atskanēja sarunas.

- Ak! Nella noteica. Apsolīju tēvocim Trisam pateikt, kad būsi pamodusies.

Uz galda, kas atradās blakus krēslam, bija nolikts pulk­stenis. Bija desmit pāri četriem, tātad Džemma bez sama­ņas bijusi vairākas stundas. Varbūt tu varētu pateikt dok­toram Trisam, ka vēlos viņu redzēt?

- Protams. Nella piegāja pie durvīm, bet, uzlikusi plauk­stu uz roktura, apstājās. Kā tu domā, vai tu iemīlēsies ma­nā tēvocī?

- Centīšos, cik spēka, lai tā nenotiktu, atbildēja Džem­ma, apspiezdama smaidu. Ja vien tu negribēsi, lai iemīlos viņā.

Nella mirkli apsvēra šos vārdus. Mamma teic, ka tēvo­cis Triss iemīlējies "neiespējamā sapnī" un tāpēc neiemīlas īs­tās sievietēs. Bet var būt, ka tieši tu esi tas sapnis.

- Par to gan es šaubos, tomēr padomāšu par šādu vari­antu. Man liekas… Džemma nepaguva pabeigt teikumu, jo atvērās durvis un palātā ienāca neiedomājami pievilcīgs vī­rietis. Melniem matiem, zilām acīm un tādu žokļa līniju, kura būtu pelnījusi iemūžināšanu marmorā. Viņam mugurā bija ār­sta uzsvārcis, un no kabatas nokarājās stetoskops.

Džemmai bija pilnīgi skaidrs, kālab tika runāts par to, ka visas sievietes iemīlas šajā vīrietī. Viņa gaidīja, ka arī pašai paaugstināsies temperatūra, tomēr tas nenotika.

Doktors Triss palūkojās uz savu māsasmeitu. Biju pār­liecināts, ka jūs ar Lendiju grasījāties spēlēt medmāsās un pateikt man, kad paciente pamodīsies. Viņa balss bija ār­kārtīgi patīkama.

- Lendijs aizmiga, Nella paskaidroja. Viņa kaklarota mirdzēja un… Viņa paraustīja plecus.

- Es gribu, lai jūs abi ar Lendiju tagad aizejat uz blakus palātu un pasakāt tēvocim Kolinam, ka Džemma ir pamo­dusies.

Nellas sejiņa bija ļoti nopietna. Vai man jāpasaka viņam, ka tu atklāji smadzeņu audzēju?

- Ārā! Tristans uzsauca, un mazā aizspurdza viņam garām, noskandinādama smieklu zvārgulīšus. Ja tu nobiedēsi Koli­nu, es iesūdzēšu tevi tiesā par neprofesionālu rīcību! ārsts uz­sauca meitenei nopakaļ. Pašūpojis galvu, viņš aizvēra durvis un pievērsās Džemmai. Atvainojiet! Mana māsasmeita ir pārāk gudra, un tas nenāk viņai par labu. Vainojama televīzija. Vai arī internets. Vēl neesmu izlēmis, kas tieši.

Viņš apstājās gultas galā un paraudzījās uz Džemmu. Vi­ņa nebija īsti pārliecināta, tomēr likās, ka ārsts apsver, vai šī paciente varētu… nu, iespējams, uzsākt flirtu ar viņu.

Tomēr, lai cik izskatīgs un pat skaists doktors Triss bija, Džemmu viņš īpaši nesaistīja. Viņa nespēja izskaidrot iemes­lu. Ārsta skatiens bija aizklīdis tālumā, un tāpēc Džemma ju­tās neomulīgi, it kā viņš nemaz neatrastos palātā.

Likās, ka redzētais Trisam sagādājis atvieglojumu, un viņš nopūtās. Mani sauc Tristans Oldridžs. Viņš pastie­pa roku un paspieda Džemmas plaukstu.

- Džemma Renforda.

Viņš apgāja apkārt gultai. Kolins par tevi stāstīja. Jūs abi šorīt esat veikuši īstu varoņdarbu. Viņš pastūma malā segu un pacēla viņas naktskreklu, lai paraudzītos, vai ar pār­sēju viss kārtībā.

- Kas īsti ar mani atgadījās?

- Nolūzušais zars tev trāpīja un ievainoja sānu visā krūškurvja garumā. Tomēr ne pārāk dziļi. Šuves, ko uzliku, pēc dažām dienām uzsūksies. Kādu laiku vēl sāpēs, tā ka par dejošanu nāksies aizmirst. Nu, arī par kāpšanu Kolinam ple­cos… apmēram nedēļu vai divas.

- Vai es zaudēju samaņu?

- Jā, bet, man liekas, tas vairāk bija pārmērīgās adrenalī­na devas dēļ. Kā dzirdēju, tu esi dabūjusi darbu, ko patie­šām vēlējies, pēc tam bija jāpacieš Kolina auto vadīšanas prasme, bet vēlāk tev nācās kāpt viņam plecos un izglābt mazu zēnu. Šīs pāris dienas tev bijušas visai nemierīgas. Es ieteiktu dienu vai divas atpūsties, un tev viss būs labi.

- Vai viss patiešām bija ievietots YouTube?

- Katra sekunde. Tristans pasmaidīja. Toms uz laiku atcēlis Kārlu no amata, bet glābšanas operācija ir apskatā­ma internetā. Tur ir arī sekunde, kurā jūs abi ar to mazo pui­ku it kā karājaties gaisā. Daži sīkie jau tirgo tos attēlus.

Džemma sadrūma. Vai tas izskatās slikti, ja?

- Slikti? Ārsts pārbaudīja Džemmas pulsu.

- Nu… es negribētu Kolinam radīt nekādas problēmas. Ne arī kādam citam Freizeram.

Joprojām turēdams Džemmas delnu, Triss paraudzījās uz viņu. Vai baidies zaudēt darbu?

-Jā.

- Freizeri nemūžam neatlaistu tevi no darba tikai tāpēc, ka tu…

Viņš aprāvās, jo atsprāga durvis un telpā iebrāzās Kolins. Džemmas sejā atplauka smaids. Lai cik pievilcīgs arī būtu doktors Triss, viņas acīs šis cilvēks bija niecīgs un nenozī­mīgs salīdzinājumā ar Kolinu.

- Kā tu jūties? Kolins vaicāja. Sāp? Stipri jācieš? Vā­jums?

- Esmu izsalkusi, Džemma atbildēja.

Kolins viņai uzsmaidīja. To mēs varam labot. Viņš pa­skatījās uz Trisu. Kad varam doties projām?

- Tiklīdz viņa būs apģērbusies.

Tā kā abi vīrieši turpināja stāvēt gultas galā un skatīties uz viņu, Džemma sacīja: Vai būtu iespējams dabūt mazliet privātuma? Lūdzu!

- Protams, Triss atteica. Misis Freizere ir atsūtījusi da­žas tavas drēbes. Tās ir skapī. Vari nesteigties.

Džemma vēroja, kā abi vīrieši iziet no palātas, un tad lē­nām izkāpa no gultas.

Uzgaidāmajā telpā Kolins paraudzījās uz Tristanu. Vai esi pārliecināts, ka viņai nekas nopietns nekaiš? Nella sacīja kaut ko par smadzeņu audzēju.

Triss veltīja savai māsasmeitai īpašu skatienu. Viņa ap­spiesti ieķiķinājās. Džemma noteikti jūtas labi. Viņai nācās pārciest visai biedējošu notikumu, un tas kopā ar ievainoju­mu veicināja samaņas zudumu.

- Un tad tēvocis Triss iedeva viņai narkotikas, Nella pavēstīja. Tā nu Džemma gulēja stundām ilgi.

Kolins pašūpoja galvu un paskatījās uz meiteni. Tu jau tagad esi īsta Oldridža. Kādā medicīnas skolā tu mācīsies?

- Nevienā. Es būšu balerīna, Nella atbildēja un nokāpa no krēsla. Vai varu dabūt piecus dolārus? viņa vaicāja savam tēvocim.

- Un kā būtu ar diviem? Tristans atjautāja un izņēma naudasmaku. Kurp tu grasies doties?

- Tu taču zini, ka pēc manis atbrauks misters Langs. Nella paraudzījās uz Kolinu. Viņam ir kucēniņi, un es gra­sos vienu paņemt sev.

Pa logu viņi redzēja, ka pie ēkas administratīvās daļas piebraucis Brūstera Langa vecais kravas auto.

- Ej! izrīkoja Triss. Citādi viņš sāks signalizēt.

Cieši piekļāvusi savu rotaļu lāci, meitene izskrēja pa durvīm.

- Kad tas sākās? Kolins vaicāja.

- Pēdējā reizē, kad Sāra un Maiks bija mājās. Nella pava­dīja pēcpusdienu fermā kopā ar viņiem. Viņa un Langs iedraudzējās. Triss paraustīja plecus. Un ir vēl kaut kas, ko es nespēju saprast saistībā ar šo bērnu. Tas dīvainais lā­cis… Lai nu kā, vakar ieradās Sāra un Maiks. Viņi uzaicināja Nellu apskatīt kucēnus. Langs viņu aizvedīs.

Kolins tikpat kā neklausījās. Vai tu patiešām esi pārlie­cināts, ka ar Džemmu viss ir labi?

Triss pieskārās Kolina platajam plecam un ieskatījās viņam ads. Viss ir labi. Viņa ir loti veselīga. Izskatās, ka viņa trenējas.

- Jā, tā ir. Viņa ir gudra, zinātkāra un atceras, ko viņai saka. Viņa ir sportiska, un ar viņu ir viegli būt kopā, un… Kolins aprāvās.

Ārsts bija nostājies aiz galda telpā, kur parasti strādāja viņa sekretāre. Šajā dienā viņas nebija, un Trisa birojs bija slēgts Ja Trisa brīvdienās Edilīnas iedzīvotājiem radās kā­das veselības problēmas, viņiem nācās doties uz Viljamsburgu. Tieši tāpēc Kolina māsa Ariela plānoja strādāt kopā ar viņu, kad būs beigusi rezidentūru. Taču pēc Kolina aicināju­ma Triss bija ieradies.

- Izskatās, ka tev Džemma patīk, viņš sacīja, noliecis galvu.

- Jā. Patiešām patīk.

- Tad uzaicini viņu kaut kur, Triss ierosināja.

- Mēs ar Džemmu tikko iepazināmies. Man vispirms jā­nokārto šādas tādas lietas.

- Laikam jau tas nozīmē "Džīna". Žēl gan. Izskatās, ka tas paver man iespēju uzaicināt Džemmu izklaidēties.

- Tu runā par randiņu?

- Jā. Vakariņas un kino. O! Es zinu. Maiks un Sāra mani uzaicināja uz pikniku. Pavaicāšu, vai Džemma gribētu iet ko­pā ar mani. Varu saderēt, ka viņai Merlina ferma patiks. Vi­ņas ar Sāru varēs runāt par arhitektūru līdz pat saullēktam.

Kolins cieši skatījās uz viņu. Džemma ir ievainota. Ne­maz nezinu, vai viņa var tā…

- Es esmu ārsts. Protams, ka viņa var turp doties.

- Kurp doties? Džemma vaicāja, nostājusies durvīs.

Tristans paspēra soli uz priekšu. Pēc divām nedējām es­mu uzaicināts uz pikniku. Gribēju pavaicāt, vai tu bUtu ar mieru turp doties kopā ar mani.

Džemma jutās iepriecināta par šo uzaicinājumu. Viņai bi­ja nepieciešams iepazīties ar daudziem citiem Edilīnas iedzī­votājiem, ne tikai Freizeriem. Patiesībā viņa jau tagad pā­rāk daudz laika pavadīja kopā ar Kolinu.

Es labprāt tev pievienošos, viņa sacīja un uzsmaidīja Trisam.