Dievu ēdiens

Dievu ēdiens

Herberts Velss

Sērija Fantastikas Pasaulē./ IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1976

No angļu valodas tulkojušas Ruta Koka un Rute Runce V. Visocka zīmējumi

Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis

Izdota saskaņa ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevniecību padomes lēmumu

šai izdevumā publicētais Velsa romāns «Dievu ēdiens» tāpat ir spilgts sociāli filozofiskās fantastikas paraugs. Divu zi­nātnieku sintezētā brīnišķīgā barība, kas veicina visu dzīvo or­ganismu pastiprinātu augšanu (mūsu dienās tādas vielas dēvē par augšanas stimulatoriem), pārvērš kādu pussimtu jauniešu milžos. Jaunie milži pārspēj parastos ļautiņus garīgajā attīstībā tikpat stipri kā fiziskajā. Simbolika te ir skaidra. Jaunajos milžos iemie­soti cilvēces veselīgie, augošie, progresīvie spēki, cilvēces cēlās jūtas un gaišais prāts, kas cenšas atbrīvoties no gara tumsības, sīkmanības un sociālās netaisnības žņaugiem. Un gluži dabiski, starp šīm abām pasaulēm — jauno, augošo un veco, iznīcībai nolemto — notiek sadursme.

Šai sakarā, šķiet, nebūs lieki atzīmēt kādu daudzkārt novē­rotu literārās daiļrades procesa īpatnību. Herberts Velss, kā zi­nāms, bija fabiānis. Un fabiāņu biedrība apvienoja tos angļu sociālistus, galvenokārt no inteliģences aprindām, kuri par vis­lietderīgāko uzskatīja nogaidīšanas taktiku. Šie cilvēki noliedza revolucionāras rīcības nepieciešamību. Viņi ticēja, ka sociālismu var sasniegt, pārliecinot un audzinot cilvēkus, propagandējot sociālisma idejas un apvienojot to piekritējus. Taču, par spīti šai būtībā reformistiskajai pozīcijai, Velss savos romānos — gan «Dievu ēdienā», gan arī citos — rāda, ka antagonistisko šķiru pretrunas neizbēgami pāraug bruņotos konfliktos. Acīmredzot mākslas spēks, tās iekšējā loģika ir tik neatvairāmi, ka ved jeb­kuru īstu mākslinieku daudz tuvāk dzīves patiesībai, nekā viņš saskaņā ar savu politisko pārliecību ir gribējis iet.

Herberts Velss ir atstājis bagātu literāro mantojumu, kas dziļi ietekmējis un, jādomā, ietekmēs vēl ne vienu vien lasītāju paaudzi. Un tas šķiet gluži dabiski, jo Velss ir ne vien domā­tājs, kam dziļi rūp cilvēces likteņi, bet arī brīnišķīgs stāstītājs — spraiga sižeta meistars, kura stāstos un romānos sastopam gan traģiskus konfliktus, gan humoristiskas situācijas, gan reljefi vei­dotus raksturus, gan neaizmirstamas monumentālas ainavas.

Pēckara gados latviešu valodā jau izdoti Velsa romāni «Laika mašīna», «Neredzamais cilvēks», «Doktora Moro sala», «Pasauļu karš» un «Kad gulošais mostas». Tagad tiem piebiedrojas «Pirmie cilvēki uz Mēness» un «Dievu ēdiens». Gribas cerēt, ka šī grāmata vēl vairāk pastiprinās mūsu lasītāju interesi par izcilā angļu fantasta spilgtajiem, aizraujošajiem sacerējumiem.

A. LĪDUMS