Dievu ēdiens

IV

Naktī pēc sarunas ar Redvudu misters Bensingtons gandrīz ne aci neaizvēra. Tikai vienreiz viņš iegrima vieglā snaudā, taču tas ilga pavisam īsu brītiņu, un pa to pašu brītiņu viņš sapnī redzēja, ka ir izracis zemē dziļu bedri un tonnu tonnām ber tanī Dievu ēdienu, bet zeme tikai tūkst un tūkst, valstu robežas sprāgst pušu visās vīlēs un Karaliskā ģeogrāfu bied-

riba kā vienota skroderu ģilde ķeras pie darba, lai palaistu ekvatoru vaļīgāku …

Sapnis nudien bija muļķīgs, toties mistera Ben- singtona ārkārtīgo satraukumu un lielo nozīmi, ko viņš piešķīra savai iecerei, tas parāda daudz labāk nekā jebkuri viņa vārdi vai rīcība visskaidrākā no­moda brīžos. Citādi es nemaz to nebūtu pieminējis, jo kurš gan nezina, ka cilvēkiem nepavisam nav in­teresanti uzklausīt citu sapņus.

bet atsevišķos gadījumos pat ta:

Nejaušas sagadīšanās dēļ arī Redvuds tonakt re­dzēja sapni, un tas izskatījās šādi:

Tā bija pāri atritinātām bezgalības dzīlēm ar uguni zīmēta diagramma. Un viņš, Redvuds, stāvēja uz kaut kādas planētas un lasīja lekciju par jaunām, tikko atklātām augšanas iespējām Superkaraliskam insti­tūtam, kas pārzināja pirmatnējos spēkus — spēkus, kuru ietekmē jebkurš augšanas process, pat ja runa ir par cilvēci, impērijām, planētu sistēmām un citām pasaulēm, līdz šim mūždien noticis šādi:

Un viņš savai auditorijai nepārprotami un pārlie­cinoši izskaidroja, ka šīs gausās, dažkārt pat regre- sīvās metodes drīz vien izskaudīs viņa atklājums.

Smieklīgi, nav vārdam vietas! Taču arī šis sapnis parāda…

Ne mirkli nedomāju apgalvot, ka jebkuru no šiem sapņiem vajadzētu uzskatīt par kaut kādā veidā īpaši zīmīgu vai pravietisku, pietiek ar to izskaidro­jumu, ko devu jau iepriekš.