Ja šobrīd jau smēķējat, droši vien bijāt par to aizmirsis, kamēr es to neatgādināju.
Tas, ka cigarete kliedē garlaicību, ir vēl viens māns. Garlaicība ir garastāvoklis. Kad smēķējat, jūsu prāts neatkārto: "Es smēķēju. Es smēķēju." Tas notiek tikai tad, kad jūtat tukšumu, cenšaties pārtraukt vai arī smēķējot pirmās cigaretes pēc neveiksmīga atmešanas mēģinājuma.
Patiesībā jūs esat atkarīgs no nikotīna, un, kad nesmēķējat, jums kaut kā trūkst. Ja prātu izdodas ar kaut ko nodarbināt, jūs varat izturēt ilgi, pat nesatraucoties par narkotikas trūkumu. Tomēr, kad esat garlaikots, nav ar ko novērst uzmanību, un jūs barojat mazo monstru. Kad ļaujaties kārdinājumam (necenšaties pārtraukt), pat cigaretes aizdegšana kļūst neapzināta. Pat pīpes un paštīto cigarešu kūpinātāji veic šo rituālu neapzināti. Ja smēķētājs cenšas atcerēties visas dienas laikā izsmēķētās cigaretes, viņš atceras tikai nedaudzas no tām — piemēram, pirmo cigareti no rīta vai pēc ēdienreizes.
Patiesībā cigaretes netieši veicina garlaicību, jo tās liek jums justies miegainam, un tā vietā, lai aktīvi darbotos, smēķētājs mēdz dīki slaistīties apkārt, garlaikojas un remdē tukšuma sajūtu uzsmēķējot.
Tāpēc ir tik svarīgi cīnīties ar "smadzeņu skalošanu". Mēs to neapšaubām, jo smēķētāji patiesi mēdz aizsmēķēt, kad jūtas garlaikoti, un mums tiek iestāstīts, ka cigarete kliedē garlaicību. Tāpat mums iestāsta, ka košļājamā gumija veicina atslābināšanos. Tas ir fakts, ka stresa situācijās cilvēki mēdz griezt zobus. Košļājamā gumija tikai attaisno šo zobu griešanu. Nākamreiz, kad redzēsiet kādus košļājam gumiju, pavērojiet viņus un papētiet, vai tie izskatās atslābinājušies vai saspringuši. Pavērojiet smēķētājus, kas smēķē garlaicības mākti. Viņi joprojām izskatās garlaikoti. Cigarete nekliedē garlaicību.
Kā izbijis smēķētājs varu jums apgalvot, ka nav nekā garlaicīgāka kā citu pēc citas iedegt cigaretes, diendienā, gadu no gada.