Kā viegli atmest smēķēšanu

Izvairieties no viltus stimuliem

Daudzi smēķētāji mēģina atmest ar gribasspēka metodi, cenšas stiprināt savu motivāciju, radot viltus dzenuļus.

Tam ir daudz piemēru. Tipiskākais ir: "Par ietaupīto naudu mums ar ģimeni būs pasakainas brīvdienas." Tā šķiet loģiska un saprātīga pieeja, taču tā ir mānīga, jo jebkurš sevi cienošs smēķētājs labāk smēķētu piecdesmit divas nedēļas gadā un vispār nedotos atvaļinājumā. Jebkurā gadījumā smēķētāja prātā ir šaubas ne tikai par to, vai viņš spēs atturēties no smēķēšanas piecdesmit nedēļas, bet arī par to, vai atvaļinājums bez cigaretes būs bauda? Tas tikai vairo sajūtu, ka viņš upurē ko būtisku un padara cigareti vēl vērtīgāku. Tā vietā koncentrējieties uz pretējo: "Ko es no tā iegūstu? Kāpēc man jāsmēķē?" Vēl viens piemērs: "Es varēšu atļauties labāku mašīnu." Tas tiesa, un šis stimuls var likt jums atturēties, līdz patiesi nopirksiet šo mašīnu, taču, tiklīdz sajūsma par jauno pirkumu būs pierimusi, jūs jutīsities nepilnvērtīgi un agrāk vai vēlāk atkal iekļūsiet tajā pašā slazdā.

Vēl viens tipisks piemērs ir darbā vai ģimenē noslēgts pakts. Tas dod iespēju noteiktos dienas periodos novērst kārdinājumu. Lai gan tie parasti izgāžas divu iemeslu dēļ.

1. Šis stimuls ir šķietams. Kāpēc jums būtu jāgrib atmest smēķēšanu tikai tāpēc, ka to dara citi? Tas tikai rada papildus spiedienu, kas saasina sajūtu, ka upurējat kaut ko. Lieliski, ja visi smēķētāji šajā brīdī patiesi vēlas atmest. Tomēr jūs nevarat piespiest smēķētāju atmest, lai gan katrs slepenībā to vēlas, šāds pakts tikai rada papildu spiedienu, kas palielina vēlmi smēķēt, ja viņi vēl nav gatavi atmest. Tas pārvērš viņus slepenajos smēķētājos, kas savukārt palielina atkarības sajūtu.

2. "Sapuvušā ābola" teorija jeb atkarība citam no cita. Gribasspēka metodes laikā smēķētājs pārcieš grēku nožēlošanas periodu, kura laikā viņš gaida, ka tieksme smēķēt pazudīs. Ja viņš padodas, ir zaudējuma sajūta. Gribasspēka metodes laikā viens no dalībniekiem agrāk vai vēlāk ir spiests padoties. Tad pārējiem ir attaisnojums, ko tie gaidījuši. Tā nav viņu vaina. Viņi būtu izturējuši. Tikai Freds ir viņus pievīlis. Patiesībā vairums jau krāpās.

3. "Dalīšanās uzticībā" ir pretēja "sapuvušā ābola" teorijai. Šeit padošanās negods nav tik ļauns, jo tiek sadalīts. Atmetot smēķēšanu, ir brīnišķīga sasnieguma sajūta. Kad jūs to darāt viens, nenovērtējams atbalsts, lai pārdzīvotu pirmās pāris dienas, ir ovācijas, ko saņemat no draugiem, radiniekiem un kolēģiem. Kad to dara visi vienlaicīgi, lauri ir jādala, un tas samazina atbalstu.

Vēl viens klasisks viltus motivācijas piemērs ir kukulis (piemēram, vecāks, kas sola pusaudzim naudas summu vai sader "Es došu tev simt mārciņas, ja man neizdosies"). Reiz kādā TV pārraidē arī bija piemērs. Policists, kas centās atmest, cigarešu paciņā ielika 20 mārciņu banknoti. Viņš bija noslēdzis līgumu ar sevi. Viņš drīkstēja smēķēt, tikai vispirms viņam bija jāpielaiž uguns naudaszīmei. Tas viņu pāris dienas aizkavēja, taču tad viņš banknoti sadedzināja.

Beidziet sevi muļķot. Ja smēķētāju neattur aptuveni 50 000 mārciņu , ko vidusmēra smēķētājs savā mūžā iztērē, 50% iespēja saslimt ar kādu no šausminošajām slimībām, nepatīkamā elpa, mūžīgā verdzība un fiziskās un garīgās mokas vai vispārējs un paša nicinājums, tad pāris neīstu mērķu neko nemainīs. Tie tikai liks upurim izskatīties nozīmīgākam. Turpiniet skatīties uz sacīkšu virves otru galu.

Ko man dod smēķēšana? PILNĪGI NEKO.

Kāpēc man tas jādara? JUMS NAV TAS JĀDARA! JŪS TIKAI SODĀT SEVI.