Kā viegli atmest smēķēšanu

Nobeigums — palīdziet izbeigt šo skandālu

Manuprāt, cigarešu smēķēšana ir lielākais cilvēces negods, pat lielāks par kodolieročiem.

Bez šaubām, civilizācijas pamats, iemesls, kāpēc cilvēce ir tiktāl attīstījusies, ir mūsu spēja ne tikai apmainīties ar zināšanām un pieredzi, bet arī nodot to nākamajām paaudzēm. Pat zemākās sugas uzskata par nepieciešamu brīdināt savas atvases par dzīves grūtībām.

Ja kodolieroči neuziet gaisā, nav nekādu problēmu. Kodolbruņojuma piekritēji var pašapmierināti noteikt: "Tie uztur mieru." Ja tie tomēr uzietu gaisā, tas atrisinātu smēķēšanas problēmu un arī visas pārējās problēmas, turklāt politiķu ieguvums būtu tas, ka nebūs neviena, kas teiktu: "Jums nebija taisnība." (Prātoju, vai tas ir iemesls, kāpēc viņi atbalsta kodolieročus.)

Tomēr, lai cik ļoti es neatbalstītu kodolieročus, šādi lēmumi vismaz ir labu nodomu vadīti, patiesā ticībā, ka tas palīdz cilvēcei, turpretī īstie fakti par smēķēšanu ir zināmi. Varbūt pēdējā kara laikā cilvēki patiesi ticēja, ka cigaretes dod drosmi un pašpārliecinātību. Šodien varas iestādes zina, ka tas ir māns. Tikai pavērojiet mūsdienu cigarešu reklāmas. Tās nepretendē uz atslābināšanos un baudu. Tās uzsver vienīgi tabakas kvalitāti. Kāpēc mums būtu jāsatraucas par indes kvalitāti?

Atklātā liekulība ir neticama. Kā sabiedrība mēs raizējamies par līmes ostīšanu un narkomāniem. Salīdzinājumā ar cigaretēm šīs problēmas ir nieka pūtītes sabiedrības sejā. Sešdesmit procenti iedzīvotāju ir atkarīgi no nikotīna, un lielākā daļa no viņiem iztērē savu kabatas naudu cigaretēm. Desmitiem tūkstošu cilvēku ik gadu sagrauj savu dzīvi, jo uzķeras uz tabakas āķa. Smēķēšana ir izplatītākais nāves iemesls, taču tā ir arī valsts kases lielākais ieguvums. Katru gadu nelaimīgo nikotīna narkomānu posts dod 8 miljardus mārciņu, un tabakas impērijas ik gadu drīkst izlietot 120 miljonus mārciņu, reklamējot indi. Cik viltīgi tabakas kompānija uzdrukā brīdinājumus uz cigarešu paciņām, un valdība iztērē grašus TV kampaņās, kas stāsta par vēža draudiem, sliktu elpu un amputētām kājām, un tad sevi morāli attaisno, sakot: "Mēs esam jūs brīdinājuši par briesmām. Tā ir jūsu izvēle." Smēķētāja izvēle nav lielāka par heroīna lietotāja izvēli. Smēķētāji neizlemj uzķerties, viņi tiek ievilināti viltīgajā slazdā. Ja smēķētājiem būtu izvēle, vienīgie smēķētāji rīt no rīta būtu pusaudži, kas tikko sākuši un domā, ka jebkurā brīdi var atmest.

Kāpēc šie muļķīgie standarti? Kāpēc narkomāni tiek uzskatīti par noziedzniekiem, taču, ja reģistrējas, var dabūt heroīnu un atbilstošu medicīnisko aprūpi, lai varētu tikt no tā vaļā? Tikai pamēģiniet reģistrēties kā nikotīna narkomāns. Jūs nevarat bez maksas dabūt cigaretes, ļums jāmaksā trīstik, un katru budžeta dienu valdība jūs krāps arvien vairāk. It kā smēķētājam jau nebūtu gana nepatikšanu!

Ja vēršaties pēc palīdzības pie sava ārsta, viņš vai nu pateiks jums to, ko pats jau zināt: "Izbeidziet to darīt. Tas jūs nobeigs," — vai arī parakstīs jums citu nikotīna atkarības formu, kas jums izmaksās pacienta nodevas tiesu un patiesībā saturēs to pašu vielu, no kuras cenšaties tikt vaļā.

Iebaidīšanas kampaņas nepalīdz smēķētājiem atmest. Gluži otrādi. Tās tikai nobiedē smēķētājus un liek tiem smēķēt vēl vairāk. Tās pat neattur pusaudžus no uzķeršanās. Tīņi zina, ka cigaretes nogalina, bet viņi zina arī to, ka viena cigarete to neizdarīs. Dominējošā ieraduma dēļ pusaudzis agrāk vai vēlāk, sociālā spiediena vai ziņkārības vadīts, pamēģinās vienu cigareti. Un tāpēc, ka tā garšo pretīgi, viņš droši vien uzķer sies.

Kāpēc mēs ļaujam šim skandālam turpināties? Kāpēc mūsu valdība nenāk klajā ar atbilstošu kampaņu? Kāpēc tā mums nestāsta, ka nikotīns ir narkotika un inde, ka tas nenomierina un nedod drosmi, bet iznīcina nervus, un ka ar vienu cigareti var būt gana, lai uzķertos?

Atceros, kā lasīju H. G. Velsa "Laika mašīnu". Grāmata apraksta tālas nākotnes notikumu, kurā kāds vīrs iekrīt upē. Viņa biedri kā lopu bars sēž krastā, novērojot viņa izmisuma kliedzienus. Man šī epizode likās necilvēcīga un satraucoša. Vispārējā sabiedrības vienaldzība smēķēšanas jautājumā man šķiet ļoti līdzīga. Mēs ļaujam televīzijai labākajā raidlaikā demonstrēt šautriņu sacensības, ko sponsorē tabakas kompānijas. Izskan kliedziens: "Simt astoņdesmit!" Un spēlētājs tiek parādīts ar aizdegtu cigareti. Iedomājieties furoru, kas izvērstos, ja turnīru sponsorētu mafija un spēlētājs būtu narkomāns, kas kameras priekšā injicē sev heroīnu.

Kāpēc mēs ļaujam sabiedrībai pakļaut mūža verdzībai veselīgus jauniešus, pusaudžus, kuru dzīve ir pilnvērtīga, pirms viņi sāk smēķēt, likt viņiem dārgi maksāt par iespēju visu atlikušo mūžu sevi fiziski un garīgi iznīcināt?

Jums varbūt šķiet, ka es dramatizēju situāciju. Ne gluži. Mans tēvs smēķēšanas dēļ nomira, nesasniedzis sešdesmit gadu vecumu. Viņš bija stiprs vīrs un varēja dzīvot vēl šodien.

Ticu, ka pats biju sprīdi no nāves, kad man vēl nebija piecdesmit, kaut gan par manas nāves iemeslu visticamāk tiktu nosaukts asinsizplūdums smadzenēs, nevis smēķēšana.

Tagad pavadu savu dzīvi, konsultējot smēķēšanas sakropļotus cilvēkus vai tādus, kas ir pēdējā stadijā. Un, ja padomāsiet, droši vien arī jūs daudzus tādus smēķētājus pazīstat.

Sabiedrībā jaušamas pārmaiņu vējš. Ir sākusi velties sniega pika, kas, cerams, pārtaps lavīnā.

Arī jūs varat palīdzēt šīs ziņas izplatīšanā.

PĒDĒJAIS BRĪDINĀJUMS

Tagad jūs varat izbaudīt atlikušo mūžu kā laimīgs nesmēķētājs. Lai to nodrošinātu, jums jāseko šiem vienkāršajiem norādījumiem.

1. Turiet šo grāmatu aizsniedzamā attālumā, lai vajadzības gadījumā varētu tajā ieskatīties. Nenozaudējiet, neaizdodiet un neatdodiet to.

2. Ja jelkad sāksiet apskaust smēķētājus, saprotiet, ka viņi apskauž jūs. Jums nekā netrūkst. Viņiem gan.

3. Atcerieties, ka jums nepatika būt smēķētājam. Tāpēc jūs atmetāt. Jums patīk būt nesmēķētājam.

4. Atcerieties, ka nav tāda jēdziena kā "viena cigarete".

5. Nekad neapšaubiet savu lēmumu vairs nekad nesmēķēt. Jūs zināt, ka tas ir pareizais lēmums.

Allen Carr

Easy way to stop smoking

No angļu valodas tulkojusi Inga Bertholde

2004