Kā viegli atmest smēķēšanu

Atslābināšanas

Vairums smēķētāju domā, ka cigarete palīdz viņiem atslābināties. Patiesībā nikotīns ir ķīmisks stimulants. Ja pārbaudīsiet savu pulsu pirms divu cigarešu izsmēķēšanas un pēc tam, pamanīsiet, ka tas paātrinājies.

Daudzi smēķētāji vislabprātāk izsmēķē cigareti pēc ēdienreizes. Maltīte ir tas dienas brīdis, kad mēs pārtraucam strādāt, esam pilnīgi atslābinājušies, remdējam savu izsalkumu un slāpes un jūtamies apmierināti. Tomēr nabaga smēķētājs nevar pilnībā atslābināties, jo viņam jāremdē vēl kāds izsalkums. Viņa iztēlē cigarete ir kā kūkas glazūra, taču šis ēdiens vajadzīgs mazajam monstram.

Patiesībā cilvēks, kas atkarīgs no nikotīna, nekad nevar pilnīgi atslābināties, un ar laiku situācija tikai pasliktinās.

Vissaspringtākie cilvēki ir nevis nesmēķētāji, bet piecdesmit gadus veci uzņēmēji, kas nepārtraukti smēķē, klepo, cieš no paaugstināta asinsspiediena un ir aizkaitināmi. Šajā stadijā cigaretes pārstāj pat daļēji remdēt pašu izraisīto diskomfortu.

Atceros, kā iesākumā veidojās mana ģimenes dzīve. Ja kāds no maniem bērniem neklausīja, es zaudēju savaldīšanos neatbilstoši viņa nedarbam. Es domāju, ka manī ir kāds ļauns dēmons. Tagad zinu, ka tā arī bija, kaut gan problēmu radīja nevis kāds iedzimts rakstura trūkums, bet mazais nikotīna monstrs. Toreiz domāju, ka mani piemeklējušas visas pasaules problēmas, bet tagad brīnos, kas man sagādāja stresu. Es kontrolēju pārējās savas dzīves sfēras. Vienīgā lieta, kas pakļāva mani, bija cigarete. Skumji, ka pat šodien man neizdodas pārliecināt manus bērnus par to, ka tikai cigarešu dēļ biju tik aizkaitināms. Katru reizi, kad smēķētājs cenšas attaisnot savu atkarību, jūs dzirdat: "Ak, tas mani nomierina un palīdz atslābināties."

Pirms pāris gadiem adopcijas institūcijas draudēja neļaut smēķētājiem adoptēt bērnus. Piezvanīja kāds aizkaitināts vīrs. Viņš teica: "Jūs kļūdāties. Atceros, ka bērnībā, risinot ar māti strīdīgus jautājumus, pagaidīju, līdz viņa aizsmēķē, jo tad viņa kļuva mierīgāka." Kāpēc viņš nevarēja runāt ar māti, kamēr viņa nesmēķēja? Kāpēc smēķētāji ir tik saspringti pat pēc maltītes restorānā, kamēr nav izsmēķējuši cigareti? Kāpēc nesmēķētāji tobrīd ir pilnīgi atslābinājušies? Kāpēc smēķētāji nespēj atslābināties bez cigaretes? Nākamreiz, kad lielveikalā redzēsiet kādu mājsaimnieci kliedzam uz savu bērnu, pavērojiet, kā viņa aiziet. Pirmām kārtām viņa iedegs cigareti. Atceraties TV raidījumu par Stīvu Deivisu un Viesuli Higinsu? Ievērojāt atšķirību? Kurš jums šķita mierīgāks? Pavērojiet smēķētājus, īpaši, kad viņiem aizliegts smēķēt. Jūs redzēsiet, ka viņi pietuvina rokas mutei, virpina īkšķus, klaudzina pēdas pret grīdu, kārto sev matus vai sasprindzina žokļus. Smēķētāji nav atslābinājušies. Viņi ir aizmirsuši, kāda ir sajūta, pilnīgi atslābinoties. Tas ir viens no priekiem, kas jūs gaida, — atslābināšanās.

Smēķēšanu var salīdzināt ar procesu, kad asinskārie augi notver mušas. Sākumā muša ēd nektāru. Tad kādā brīdī augs sāk ēst mušu.

Vai nav pienācis laiks izrāpties no šā auga?