Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu

1832

(G. albumā)

Kā harmonijā apgarotā,

Kur pāri kaislēm pacelts viss,

Stāv viņa kautra savā rotā

Kā brīnums, visus apbūris;

Nav sāncenses nevienā zālē,

Kur griežas viņas skatiens spulgs,

Tur mūsu skaistuļu viss pulks

Jau viņas dailes spozmē bālē.

Lai kur tu steigties gribētu,

Kaut savu mīļo satikt ietu,

Lai visudārgās ilgas tu

Sev dziļi dziļi krūtīs sietu, —

Ja tevi ceļā satiek tā,

Sirds stājas, pēkšņi apmulsusi,

Un acis godbijībā klusi

Tev raugās dailes svētnīcā.

Atdzejojis Andris Vējāns

Nē, nē — nedz vēlos es, nedz drīkstu nodoties

Tai trauksmei, neprātam, ko lemj mums mīlestība;

Liegts sirdij aizmirsties, liegts iedegties un ciest,

Jo cieši nosargāt es savu mieru gribu;

Nē, mīlēts diezgan šķiet; bet kāpēc dažkārt gan

Lai neaizsapņojos, kad, iepriecinot acis,

Iet būtne brīnišķa un jauna garām man,

Tēls skaidrs, it kā šurp no paradīzes nācis,

Un atkal drūzmā gaist? … Vai sirds tad jāapsauc,

Vai daiļo jaunavu man grūtsirdīgā tīksmē

Ar skatu pavadīt un apbrīnot nav Jauts,

Un svētīt, novēlot no visas sirds tai līksmi,

It visu labāko, ko dzīvē rodam mēs,

Sirds mieru priecīgu un bezrūpību arī,

Pat to — lai laimīgs kļūst viņš, ko tā izredzēs,

Kas mīļo jaunavu par sievu nosaukt varēs.

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

No Maskavas kad padzīs projām

Reiz liktenis mans patvarīgs,

To vietu, kur jūs piemājojat

Un ziedat, pieminēt man tiks.

Par skaļu lielpilsētas kņada;

Tur allaž gars mans skumīgs kļūst,

Man Maskava vēl ienāks prātā

Vien tad, kad atcerēšos jūs.

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Ilgi lapas izraudzītās

Spalva nevēlējās skart;

Esmu vainīgs: vai tad var

Tā bez rindu virknes glītās

Albums iegult. Šovakar

Piepildīt to dzeja mana

Tavā svētku dienā trauc.

Lai tev salda prieka gana,

Visvisādas veiksmes daudz!

Daudz lai Parnass dāvā dziņu,

Dzīve — dienas mierīgas.

Un kā nosodījums ass

Lai tev negrauž sirdsapziņu

Drauga dzejas albums mazs.

Atdzejojis Laimonis Kamara