Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu

PIEZĪMĒS

1 Fomu I slepus nogalināja viņa abi dēli — Stefans un Radi-

vojs 1460. gadā. Troni uzkāpa Stefans. Radivojs, sašutis par to, ka

brālis sagrābis varu savās rokās, izpauda briesmīgo noslēpumu un

aizbēga uz Turciju pie Muhameda II. Pāvesta legāta sakūdīts, Ste-

fans uzsāka karu pret turkiem. Viņš tika sakauts un bēga uz

Kļučgorodu, kur Muhameds viņu ielenca. Saņemts gūstā, viņš ne-

bija ar mieru pāriet muhamedāņu ticībā, un viņam dzīvam nodī-

rāja ādu.

2 Tā sevi dēvē daži ilīriešu vecticībnieki.

3 Falanga — rungas sitieni pa papēžiem.

4 Radivojs nekad nav ieņēmis šo augsto amatu; un visus ka-

raļa ģimenes locekļus sultāns iznīcināja.

5 Kaftāns — parasta sultānu dāvana.

c Aizkustinošo brājošanās paražu serbi un citi rietumslāvi ap-

svētī ar garīgām ceremonijām.

7 Nav zināms, sakarā ar kādu notikumu šī dziesma sacerēta.

8 Kaujas zaudējums tiek piedēvēts vlahu ienīstajiem dalmā-

ciešiem.

9 Zīdus Turcijas novados mūžīgi vajā un neieredz. Kara laikā

viņiem bija ko turēt gan no musulmaņiem, gan no kristīgajiem.

Viņu liktenis, aizrāda V. Skots, atgādina lidojošo zivju likteni. —

Merimē.

10 Banaluka — Bosnijas pašalika kādreizējā galvaspilsēta.

11 Selihtaīs — šķēpnesis.

12 Krupi visas tautas uzskatīja par indīgu dzīvnieku.

13 Mickevičs šo dziesmu pārtulkoja un izskaistināja.

14 Haiduks — vadonis, priekšnieks. Haidukiem nav pastāvīgas

dzīves vietas, un viņi pārtiek no laupīšanas.

15 Savas Guzlas sākumā Merimē ievietojis ziņas par veco

gusļu spēlētāju Hiacintu Maglanoviču; vai viņš kādreiz ir dzīvo-

jis, nav zināms; bet viņa biogrāfa raksts ir neparasti skaists savas

oriģinalitātes un ticamības dēļ. Merimē grāmata ir liels retums, un

lasītāji, manuprāt, tajā atradīs slāvu dzejnieka dzīves aprakstu.