Pēctrimdas un mūža pēdējo gadu

1827. GADA 19. OKTOBRI

Lai dievs stāv klāt, ak draugi, jums,

Kad rūpes spiež, kad caram dienat,

Gan dzīrojot, gan tajā dienā,

Kad veras mīlas noslēpums!

Lai dievs stāv klāt, ak draugi, jums,

Kad vētra krāc, māc bēdas sūras,

Kad svešā malā jūs vai jūrā,

Kad zemes dzīles apkārt tumst!

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

Kur uz krastu traukt un gulgot

Jūras viļņi nepārstāj,

Tur, kur mēness liegāk spulgo,

Silta migla klintis klāj,

Harēmos kur dienas laiskas

Musulmaņi baudīt prot,

Pieglaudās man burve draiska,

Talismanu dāvinot.

Teica glāstot burve jaunā:

«Paglabā to, mīļais mans, —

Sargās tevi stundā ļaunā

Mīlas dotais talismans.

Tas gan neliks rētām sadzīt,

Nedz no nāves izglābt spēs,

Briesmas kliedēt, vētras padzīt,

Kaites novērst nevarēs.

Nav šim talismanam spēju

Atklāt mantas paslēptās,

Muhameda piekritējus

Pakļaut nepalīdzēs tas;

Prom no dienvidzemes svešās

Tevi nenesīs tūlīt

Turp, kur sniega klaji plešas

Un kur tavi draugi mīt.. .

Bet, ja tevi acis citas

Mulsinātu, apburtu,

Nemīlot ja noskūpstītu

Citas lūpas naktī tu —

Lai nemūžam mani nevil,

Neaizmirsti, mīļais mans,

Glābs no nodevības tevi

Manis dotais talismans.»

Atdzejojis Vladimirs Kaijaks

* * *

Dzelmenis dziļš

Rāmi dus.

Cilvēks gudrs —

Allaž kluss.

Atdzejojis

Jāzeps Osmanis

Ai pavasari, mīlas laiks,

Cik man ar tevi tikties grūti,

Kāds mocošs satraukums plēš krūtis,

Kāds asinīs mīt nemiers baigs .. .

Cik svešas sirdij maigās jūtas . ..

Un viss, kas līksmojas un mirdz,

Šķiet tikai garlaicīga kļūda.

Kaut atkal sniegputenis būtu

Un gara, melna ziemas nakts!

Atdzejojusi Ārija Elksne