Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi

Trīsdesmit septītā nodaļa Fileass Fogs ceļojumā ap zemeslodi nav ieguvis vairāk nekā kā tikai laimi

Jā, tas bij Fileass Fogs, neviens cits.

Lasītājs atminēsies, ka astoņos un piecās minūtēs, tas ir, apmēram divdesmit piecas stundas pēc tam, kad ceļotāji bij iebraukuši Londonā, Āķis tika aizsūtīts pie Samueļa Vilsona pieteikt tam rītu gaidāmās laulības.

Āķis izgāja bezgala priecīgs. Ātri viņš steidzās uz Samueļa Vilsona dzīvokli, bet tas nebij vēl pārnācis mājās. Saprotams, Āķis pagaidīja brītiņu, bet ne vairāk kā divdesmit minūtes.

Astoņos trīsdesmit piecās minūtēs viņš jau atkal bij laukā. Bet kāds viņš izskatījās! Bez cepures, izspūru­šiem matiem viņš skrēja, kā cilvēks nekad nav redzēts skrējām, gluži kā viesulis, grūstīdams un gāzdams zemē gājējus.

Trijās minūtēs viņš bij atpakaļ Seviļielas nama un ieklupa Fileasa Foga istabā.

Elpa viņam bij aizrāvusies, viņš nevarēja parunāt.

—- Kas tev kaiš? — Misters Fogs vaicāja.

— Kungs . .. — Āķis šļupstēja. — Laulības . . . nav iespējamas .. .

— Nav iespējamas?

— Nav iespējamas … rītu .. .

— Kāpēc?

— Tāpēc, ka rītu … ir svētdiena . . .

— Pirmdiena, — pārlaboja misters Fogs.

— Nē … šodien … ir sestdiena . . .

— Sestdiena? Nevar būt!

— Jā, jā, jā, jā! — Āķis kliedza. — Jūs par vienu dienu esat pārskatījušies! Mēs esam atbraukuši divdes­mit četras stundas agrāk nekā rēķinājuši. Bet jums pa­liek vairs tikai desmit minūtes …

Āķis bij sagrābis savu kungu aiz apkakles un rāva to augšām.

Tā uzrauts, Fileass Fogs, nepaguvis nekā pārdomāt, izgāja no mājas, ielēca ormanī, apsolīja tam simts mār­ciņas, un tā, divus suņus sabraukuši un piecus ratus ap­gāzuši, viņi nobrauca pie Reformatoru kluba.

Pulkstenis rādīja astoņus un četrdesmit piecas mi­nūtes, kad viņš iegāja lielajā salonā.

Fileass Fogs bij paveicis savu ceļojumu ap zemeslodi astoņdesmit dienās!

Fileass Fogs bij vinnējis divdesmit tūkstoš mārciņas sterliņu!

Bet kā gan viņš, tik akurāts cilvēks, varēja kļūdīties par vienu dienu? Kā viņš varēja iedomāties izkāpis Londonā sestdien, divdesmit pirmajā decembrī, kad īste­nībā bij tikai piektdiena, divdesmitais, un pie tam sep­tiņdesmit devītā diena pēc viņa izbraukšanas?

Kļūda bij sekojošā un pie tam gluži vienkārši iz­skaidrojama!

Fileass Fogs, pašam nezinot, bij ieguvis vienu dien­nakti tāpēc, ka ceļoja pret austrumiem. Ja braucis pret rietumiem, tad tikpat vienkārši būtu vienu diennakti zaudējis.

Patiešām pret austrumiem un saulei pretim brauk­dams, Fileass Fogs uz katra nobrauktā grada ieguva četras minūtes. Un tā kā zemeslodes virspuse sadalīta pavisam trīs simti sešdesmit grādos, tad pavisam viņš ieguvis divdesmit četras stundas, tas ir, taisni vienu diennakti. Citiem vārdiem, braukdams pret austrumiem, Fileass Fogs sauli astoņdesmit reizes bij redzējis virs meridiāna, kamēr viņa kolēģi Londonā to bij redzējuši tikai septiņdesmit deviņas reizes. Tāpēc arī šodien, sest­dienā, un nevis svētdienā, kā Fileass Fogs domāja, ko­lēģi viņu gaidīja Reformatoru klubā.

Un tas vienkārši tāpēc, ka Āķa brīnišķīgais, vienmēr pēc Londonas laika nostādītais pulkstenis bij parādījis pareizo minūti, stundu un dienu!

Fileass Fogs bij vinnējis divdesmit tūkstoš mārciņas. Bet tā kā ceļā viņš arī bij iztērējis apmēram deviņpa­dsmit tūkstošus, tad naudas ieguvuma nebij tikpat kā nekāda. Taču, kā jau teikts, viņš šajās derībās nemeklēja peļņu, bet vienīgi tikai cīņu. Arī atlikušās tūkstoš mār­ciņas viņš izdalīja Aķirn un nelaimīgajam Fiksam, ku­ram visu bij piedevis. Tomēr kārtības labad viņš no sava sulaiņa daļas atvilka samaksu par tūkstoš deviņi simti divdesmit stundām viņa vainas dēļ izdedzinātās gāzes.

Tajā pašā vakarā, tikpat mierīgs un flegmātisks kā arvien, viņš teica misis Audai:

— Vai jūs, kundze, arvien vēl piekrītat mūsu lau­lībām?

— Foga kungs, — misis Auda atbildēja, — man pie­nāktos tā jautāt. Pirmīt jūs bijāt izpostīts, tagad esat bagāts.

— Atvainojiet, kundze, šī bagātība pieder jums. Ja jums nebūtu ienākušas prātā šīs precības, es nesūtītu savu sulaini pie mācītāja Samueļa Vilsona, nepamanītu savu kļūdu un …

— Mīļais Foga kungs … — jaunā sieviete pārtrauca viņu.

— Mīļā Auda … — Fileass Fogs atsaucās.

Viegli saprotams, ka laulības notika četrdesmit asto­ņas stundas vēlāk, un Āķis, lepns, priekā starojošs, bij tur klāt kā liecinieks no līgav.as puses. Vai viņš to nebij izglābis, un vai tāpēc viņam pēc taisnības nepienācās šis gods?

Bet otrā rītā, gaismai austot, viņš spēcīgi piedauzīja pie sava kunga durvīm.

Tās atvērās un flegmātiskais džentlmenis iznāca laukā:

— Ko tu gribi, Āķi?

— Neko lielu, kungs. Es tikai gribēju jums pateikt vienu lietu.

— Kādu?

— Ka mēs varētu saderēt un apceļot zemeslodi arī septiņdesmit astoņās dienās.

— Bez šaubām, ja mēs nešķērsotu Indiju. Bet, ja nebraukuši caur Indiju, mēs neizglābtu misis Audu un viņa tagad nebūtu mana sieva un …

Misters Fogs atkal mierīgi aizvēra durvis.

Tātad Fileass Fogs bij vinnējis derības. Astoņdesmit dienās viņš bij apbraucis ap zemeslodi! Izlietojis visda­žādākos ceļojuma līdzekļus — kuģus, dzelzceļu, ratus, jahtu, ragavas, ziloni. Un ne acumirkli šis savādnieks nebij zaudējis savu apbrīnojamo akurātību un aukst­asinību.

Bet pēc tam? Ko viņš bij ieguvis šajā ceļojumā?

Varbūt jūs teiksiet — nekā? Protams, nekā, atskai­tot tikai burvīgo sievu, kura, lai cik savādi tas arī iz­klausītos, padarīja viņu par laimīgāko cilvēku pasaulē.

Patiešām, vai tāpēc vien jau nav vērts izdarīt ceļo­jumu ap zemeslodi?