Astoņdesmit dienās ap Zemeslodi

Piektā nodaļa Londonas biržā parādās jauna vērtība

No Londonas aizbraukdams, Fileass Fogs droši vien arī pats bij pārliecināts, ka viņa ceļojums modinās lielu satraukumu. Ziņa par tikko notikušajām derībām vis­pirms izplatījās Reformatoru klubā un radīja ārkārtīgu saviļņojumu šajā augstmaņu sabiedrībā. Bet tad no kluba šis saviļņojums pa reportāžas ceļu pārviesās avī­zēs, no avīzēm Londonas publikā un tālāk izplatījās pa visu Angliju.

Sacēlas tik kaislīgi strīdi par šo zemeslodes apceļo­jumu, it kā runa būtu par kādu jaunu Alabamas afēru. Daži bij pārliecināti, ka Fileass Fogs derības vinnēs, citi — un to bij nesalīdzināmi vairāk — apgalvoja pre­tējo. Paveikt šo ceļojuma plānu nevis teorijā un'uz pa­pīra, bet patiesībā tik īsā laikā, ar tādiem satiksmes lī­dzekļiem, kādi patlaban atradās lietošanā — nebij iespējams, tas bij neprāts!

«iimes», «Standard», «Evening Stard», «Morning Chronicle» un vēl divdesmit citas plaši izplatītas avīzes nostājās pret misteru Fogu. Vienīgi tikai avīze «Dailv Telegraph» to zināmā mērā atbalstīja. Fileasu Fogu iz­tēloja par maniaku un neprāti, bet viņa Reformatoru kluba kolēģus izsmēja par derībām, kuras liecināja, ka viņu dalībnieku prata spējas nestāv visai augstu.

Parādīļās neskaitāmi kaislīgi, bet loģiski raksti par šo jautājumu. Vispār zināms, cik ļoti Anglijā interesē­jās par visu, kam sakars ar ģeogrāfiju. Tāpēc visā valstī nebij neviena avīžu lasītāja, vienalga, kādās ap­rindās, kas ar lielāko dedzību neiedziļinātos tajās ne­skaitāmās slejās, kuras tika veltītas Fileasam Fogam.

Pirmajās dienās vairāki drosmīgi domātāji, galvenā kārtā sievietes, nostājās Fileasa Foga pusē, sevišķi pēc tam, kad žurnāls «Illustrated London News» bij snie­dzis viņa portretu pēc Reformatoru kluba arhivā nodo­tās ģīmetnes. Daži džentlmeņi bij teikuši: «Aha! Kāpēc gan ne? Ir jau pieredzētas vēl brīnišķīgākas lietas!» Tie lielāko tiesu bij avīzes «Dailv Telegraph» lasītāji. Bet drīz vien varēja manīt, ka arī šī avīze pati sāk jau at­kāpties no saviem pirmajiem ieskatiem.

Septītajā oktobrī Karaliskās ģeografijas biedrības bi­ļetenā parādījās garš raksts. Tur jautājums bij aplūkots no visiem viedokļiem un skaidri pierādīta pasākuma ne­prātība. Pēc šī raksta secinājumiem viss bij nelabvēlīgs ceļotājam: tiklab cilvēciskie, kā arī dabas apstākļi. Lai ceļojuma projekts izdotos, bij nepieciešams ideāls iera­šanās un aizbraukšanas stundu saskaņojums, kāds, pro­tams, nebij iespējams. Eiropā, pa kuru nācās nobraukt samērā nelielu gabalu, vēl kaut cik varēja palaisties, ka vilcieni pienāks noteiktā laikā, bet pa Indiju bij jā­brauc trīs dienas un pa Savienotajām Valstīm — septi­ņas — vai tur iespējams rēķināties ar tādu pašu noteik­tību? Un tad mašīnu lūzumi, sliežu bojājumi, vilcienu sadursmes, bez tam vel sliktais gadalaiks un sniegpu­teņi — vai viss tas nebij pret Fileasu Fogu? Un vai kuģiem ziemas laikā nebij bez mitēšanās jācīnās ar jū­ras vējiem un miglu? Vai retumis gadījies, ka pat lie­lākie transokeāna kuģi nokavējās par divām trim die­nām? Jo vajadzēja tikai atgadīties vienam, vienam pašam traucējumam, lai visa aprēķinātā satiksmes posmu virkne tiktu neglābjami un nelabojami izjaukta. Ja Fileass Fogs tikai par dažām stundām nokavētu no­domāto kuģi, vai viņam nebūtu jāgaida nākošais un vai tādējādi viss ceļojums neizjuktu?

Sis raksts sacēla lielu traci. Gandrīz visas avīzes to pārdrukāja, un Fileasa Foga akcijas krietni slīdēja lejup.

Pirmajas dienās pēc šī džentlmeņa aizbraukšanas sakarā ar viņa ceļojumu notika derības uz augstām summām. Vispār zināms, ka Anglijā ir liels skaits derīb- nieku, vēl inteliģentāku un kaislīgāku nekā karšu spēl­maņi. Ne tikai Reformatoru kluba biedri savā starpā noslēdza derības uz ievērojamām summām par un pret Fileasu Fogu, arī plaša publika piedalījās šajā pasā­kumā. Fileass Fogs bij ticis gluži kā par tīrasmu zirgu skriešanās sacīkstēs, tāpat arī par jaunu vērtību Londo­nas biržā, kuru birža tūliņ kotēja un ap kuru notika milzīgi darījumi. Bet piecas dienas pēc viņa aizbrauk­šanas un zināmā raksta Ģeografijas biedrības biļetenā piedāvājumi sāka atslābt. Fileass Fogs spēji krita cenā. Nu jau viņa akcijas piedāvāja vairumā: vispirms pa piecām, vēlāk pa divdesmit, piecdesmit — līdz simtam!

Viņam palika vēl tikai viens piekritējs. Tas bij ve­cais paralitiskais lords Olbermeils. Sis pie krēsla sais­tītais cienījamais džentlmenis būtu atdevis visu mantu, ja tikai varējis apceļot zemeslodi kaut vai desmit gados. Viņš saderēja uz pieci tūkstoši mārciņām sterliņu Fi­leasa Foga labā. Un, kad viņam mēģināja pierādīt pa­sākuma muļķību vai nederību, viņš atbildēja:

— Ja šis pasākums iespējams, tad labi, ka anglis ir pirmais, kas to mēģina!

Tā Fileasa Foga piekritēju skaits palika arvien ma­zāks un mazaks. Viss vairums nostājās pret viņu un ne bez pamata. Tagad viņa akcijas kotēja vienu par simtu piecdesmit un pat diviem simtiem. Beidzot septītā dienā pēc Fileasa Foga aizceļošanas kāds notikums viņu ga­līgi pazudināja londoniešu acīs.

Tajā dienā pulksten deviņos vakarā galvaspilsētas policijas direktors bij saņēmis telegramu ar šādu sa­turu: «No Suecas uz Londonu.

Rovenatn, policijas direktoram, galvenajā pārvaldē, Skotijas laukumā.

Es sekoju Bankas zaglim Fileasam Fogam. Bez ka­vēšanās sūtiet orderi, lai viņu varētu apcietināt. Bombejā (angļu Indijā). Fikss> detektīvs>>

Šīs telegramas iespaids nav aprakstāms. Cienījamais džentlmenis pazuda, un tā vietā nostājās banknošu zag­lis. Pārbaudīja viņa ģīmetni, kas glabājās Reformatoru klubā kopā ar viņa kolēģu ģīmetnēm. Ģīmetne pilnīgi atbilda tā cilvēka pazīmēm, kādas bij uzdotas izziņā. Nu atcerējās, ka Fileass Fogs vienmēr dzīvojis noslēpu­maini, atcerējās viņa vientulību, viņa piepešo aizceļo­šanu un likās pilnīgi skaidri, ka šis subjekts, slēpda­mies aiz zemeslodes apceļojuma plāna un balstīdamies uz neprātīgu derību, domājis tikai par to, kā maldināt angļu policijas aģentus.