Doktors "Nē"

3. īsais atvaļinājums

Aiz loga satumsa vēl vairāk Laiks kļuva draņķīgāks. M. pastiepa roku un iededza galda lampu. Siltā zeltainā gaisma iekrāsoja kabineta vidū stāvošā galda ādas ap­šuvumu asiņaini sarkanā krāsā. M. piebīdīja sev klāt bie­zu mapi, nospieda pogu uz galda un pavēlēja:

— Uzaiciniet kadru nodaļas priekšnieku. Es visu zinu tikai vispārīgos vilcienos. — Viņš pagriezās pret Bondu. — Baidos, ka tas ir netīrs notikums

Kadru nodaļas priekšnieks — inženiertehniskā kara­spēka pulkvedis — bija vienā vecumā ar Bondu, taču vi­ņa matus jau manāmi bija skāris sirmums — pastāvīga sasprindzinājuma un lielas atbildības sekas. Nervu sistē­mas izsīkumu pulkvedim kompensēja lieliska fiziskā kondīcija un smalka humora izjūta. Viņš bija Bonda labā­kais draugs Centrā. Abi apmainījās smaidiem

— Pievelciet krēslu un apsēdieties, - M. sacīja. — Es iepazīstināju aģentu 007 ar Strengveiza lietu. Man gribē­tos par to visu tikt skaidrībā iekams tur no jauna ierīko­sim mūsu Centru. Pēc nedēļas 007 lido uz turieni Vai jūs nevarētu saistīties ar Koloniju ministriju un guberna­toru? 007, liekas jūs pazināt Strengveizu Pirms pieciem gadiem jūs kopā nodarbojāties ar dārgumu lietu Ko jūs domājat par viņu?

— Viņš ir drosmīgs cilvēks. Kaut gan — toreiz viņam kaut kas bija ar nerviem. Ceru, ka tagad viss ir kārtībā.

M. ignorēja viņa piezīmi.

— Bet vai jūs pazināt vina palīdzi Trubladu, Mēriju Trubladu?

— Nē, ser.

— Viņai ir teicama dienesta lapa. Bijusī sieviešu kor­pusa virsniece. Skaista, kā jūs domājat vai Strengveizs ir brunču mednieks?

— Grūti pateikt— Bonds piesardzīgi atbildēja, nevē­lēdamies kaitēt Strengveizam, jo atminējās viņa izaicino­šo pievilcību. — Tomēr kas ar viņu noticis, ser?

— Tieši to mēs gribam noskaidrot— M. teica. — Viņi ir pazuduši, izgaisuši. Abi vienā vakarā pirms trim nedē­ļām Strengveiza nams pilnīgi sadedzis. Ugunsgrēks iznī­cinājis visu: raidītājus, šifrus, kartotēku Palikuši tikai pelni. Varbūt viņi aizbēguši. Pulkvedi, kā jūs domājat?

Pulkvedis, šķiet šaubījās.

— Neesmu vēl ticis skaidrībā par viņa pēdējo sakaru seansu. — Viņš turpināja, vērsdamies pie Bonda. — Redziet viņi, kā r>arasti, to sāka astoņpadsmitos trīsdes­mit pēc vietējā laika. Kontroles dienests apgalvo, ka mei­tene sākusi atbildēt uz mūsu signāliem, tomēr tad sakari pārtrūkuši. Mēs centāmies tos atjaunot taču tur notika kaut kas nesaprotams, un mēs pārtraucām raidīt Nekā­das atbildes nebija arī pēc «zilajiem» un «sarkanajiem» signāliem. Nekā. Nākamajā dienā Trešā nodaļa no Va­šingtonas uz turieni aizsūtīja aģentu 258. Vienlaikus ar to sāka nodarboties policija. Gubernatoram šis notikums liekas absolūti skaidrs: Strengveizs sapinies sieviešu brunčos. Grūti viņu par to nosodīt — mieriga vietiņa un arī darba nebija daudz. Gubernatora secinājumi it kā ir pārliecinoši, policija tos apstiprina. Lai gan viņiem neeksistē citi argumenti, vienīgi sievietes un dzēruma kautiņi. Aģents 258 tur pavadīja nedēļu bet neko jaunu noskaidrot neizdevās. Policija turpina izmeklēšanu, tāpat pagaidām bez rezultātiem. — Pulkvedis bridi klusēja, tad vainīgu sejas izteiksmi griezās pie M. — Es zinu, ka jūs esat gatavs piekrist gubernatora viedoklim, taču pēdējais radioseanss man neiziet no prāta Neredzu kā to var saistīt ar divu mīlnieku aizbēgšanu. Turklāt arī Strengvei­za draugi klubā apgalvo, ka viņš bijis absolūti normāls cil­vēks Viņš pārtraucis bridža spēli un aizgājis kā vienmēr, kad tuvojas seansa laiks. Teicis ka atgriezīsies pēc div­desmit minūtēm. Un pazudis. Pat mašīnu pametis pie kluba. Kāpēc tad viņam vajadzēja satraukt savus bridža partnerus, kuri sāktu viņu meklēt ja viņš gribēja aiz­šmaukt ar meiteni? Kāpēc viņš nevarēja aizbraukt no rī­ta vai — vēl labāk — vēlu vakarā, kā parasti, novadījis radioseansu?

M. noburkšķēja:

— Iemīlējušies reizēm dara muļķības — Tad nīgri uzprasīja: — Nu piedāvājiet citu izskaidrojumu. Nekādi citi motīvi nav atklāti. Tur ir mierīga vietiņa. Nenozīmīgi darbiņi: vai nu kāds kubiešu komunists mēģina iekļūt sa­lā, vai kāds meklējams anglis cenšas paslēpties Jamaikā ar cerību, ka tā ir tālu no Londonas Nedomāju, ka Strengveizam bija kāds nopietnāks darbs kopš tiem lai­kiem kad tur pabija 007. — Pēc tam viņš pagriezās pret Bondu. — Un kā domājat jūs?

— Es galīgi nespēju iztēloties Strengveizu— Bonds sāka stingrā balsī, — kurš nolēmis izstāties no spēles. Varbūt arī viņam kaut kas bija ar meiteni, tomēr šķita, ka viņš nekad nejauca kopā personīgās un dienesta lietas. Slepenais dienests bija viņa dzīve. Viņš nekad neaizietu. Ne no šā, ne no tā visu pamest — es tam neticu.

— Pateicos, — M. atspiedās pret atzveltni. — Ne­viens neizdara nepārdomātus secinājumus, kamēr nav izanalizēti visi iespējamie varianti

Viņam nepatika nodarboties ar jautājumiem, kas bija saistīti ar personālsastāvu un it sevišķi ar tik piņķerīgu kā šis Viņam bija gana rūpju arī citās pasaules malās. Viņš paņēma ppi un sērkociņus.

— Ko nu? Ko jūs vēl teiksit?

Bonds prātoja. Strengveizs viņam bija radijis patīka­mu iespaidu, turklāt arī pulkveža sacītais lika padomāt

— Labi ser,— Bonds sāka. — Kāds uzdevums bija Strengveizam? Vai viņš ir rakstījis kādas atskaites? Kaut ko izmeklējis? Vai pēdējā laikā nekas nav noticis?

— Absolūti nekas— M. pārliecinoši atbildēja tad iz­ņēma no mutes pīpi un, norādijis ar to uz pulkvedi, vaicā­ja: — Vai tā ir?

— Jā, ser,— viņš apliecināja — tikai tas draņķīgais gadījums ar putniem.

— Ak jā,— M. nicīgi pavīpsnāja, — tas r par kaut kā­du idiotu,-zoodārza līdzstrādnieku vai kaut kas tādā garā. Viņš ieradās pie mums no Koloniju ministrijas pirms pusotra mēneša, vai tā?

— Jā, ser. Vienīgi tas nav zoodārzs, bet kāda ameri­kāņu apvienība. Tā grib aizkavēt dažu retu putnu sugu iz­zušanu. Šī apvienība griezās pie mūsu sūtņa Vašingtonā. ĀM lietu nodeva.Koloniju ministrijai tā uzvēla to mums. šķiet ka apvienībai Amerikā ir liela ietekme. Tā pat panā­ca, ka dažus atomizmēģinājumus pārceļ uz rietumu pie­krasti, lai netraucētu šo, nezinu, kā tos sauc, putnu ligzdo­šanu

— Un vēl tas notikums ar dižrīkles dzērvēm. — M. iespurdzās.

— Ser, vai jūs man to nepastāstītu sīkāk— Bonds palūdza. — Ko šī apvienība gnbēja no mums?

M. nepacietīgi pavicināja pīpi, tad paņēma mapi ar Strengveiza lietu un pasniedza to pulkvedim.

— Pastāstiet par to 007 pats,— viņš sacīja nogurušā balsī. — Tur ir pilna atskaite.

Pulkvedis paņēma dosjē, pašķirstīja, izvilka vajadzī­gos papīrus un mapi no jauna aizvēra. Kabinetā valdīja klusums. Uz trim mašīnrakstā aizpildītām lapām, kurām Bonds bija uzmetis skatienu, viņš pamanīja Koloniju mi­nistrijas baltzilo zīmi. Bonds sēdēja mierīgs, cenzdamies neievērot slēpto nepacietību, kas plūda no krēslā sēdošā M.

Paslēpis dokumentus mapē, pulkvedis sacīja:

— Divdesmitajā janvārī mēs darījām šo notikumu zi­nāmu Strengveizam, kurš tūdaļ pārraidīja apstiprinājumu, ka informāciju saņēmis — Tad, atspiedies pret atzveltni, viņš griezās pie Bonda. — Ir tāds putns, ko sauc par sār­to stārķi Redz, te ir krāsu foto. Pirms kāda laika šī suga sāka izzust Kara sākumā varēja saskaitīt tikai dažus simtus šo putnu, pārsvarā Floridā un tās apkaimē. Pēc tam kāds paziņoja, ka vienā no saliņām (to sauc par Krebkeju), kas atrodas starp Jamaiku un Kubu, ir šo put­nu kolonija. Tā ir britu teritorija, kas pakļauta Jamaikai Sa­lā atklāts organiskais mēslojums no putnu mēsliem, taču tas ir tik zemas kvalitātes ka nav jēgas to iegūt Tobrīd, kad tur atrada šos putnus, cilvēki salās nedzīvoja jau piecdesmit gadus Apvienības pārstāvji galu galā izno­māja daļu no salas, lai glābtu putnus. Viņi algoja divus sargus, pārtiednāja aviokompānijas pārcelt savas gaisa trases, lai nebaidītu putnus Putnu skaits sāka augt un pēdējie aprēķini rāda, ka to skaits pārsniedz piecus tūkstošus. Tad pacēlās organiskā mēslojuma cenas un atradās kāds, kuram ienāca prātā brīnišķīga ideja nopirkt salu un ķerties pie tās ekspluatācijas. Viņš noslēdza līgu­mu ar Jamaikas valdību un iegādājās salu par desmit tūkstošiem sterliņu mārciņu ar noteikumu, ka viņš neaiz­tiks putnu ligzdošanas zonu. Tas bija 1943. gadā. Šis kāds ieveda salā salīdzinoši lētu darbaspēku, un sala sā­ka dot peļņu. Tā nesa naudu līdz pēdējam laikam kamēr mēslojuma cenas atkal kritās Patlaban uzskata, ka salas īpašnieks ir diezgan grūtā stāvoklī.

— Kas viņš ir?

— Ķīnietis, precīzāk pa pusei ķīnietis, pa pusei vācie­tis. Viņu sauc par doktoru «NĒ», doktors Jūliuss «NĒ».

— «Nē»? Pretstatā «Jā»?

— Gluži pareizi.

— Vai jums ir kādas ziņas par viņu?

— Nekādas, ja neskaita to, ka viņš dzīvo ļoti vientuļi.

Pēc tam kad viņš noslēdza līgumu ar Jamaikas valdī­bu, neviens viņu vairs nav redzējis. Salu neviens neap­meklē. Tā ir viņa sala, un viņš to uztur sev. Laikam nevē­las, ka viņu traucē Viss bija klusu, kamēr neilgi pirms pērnajiem Ziemassvētkiem Jamaikas ziemeļu piekrastē ar kanoe atbrauca viens no sargiem kuru bija nolīgusi

"apvienība. Viņš bija stipri apdedzis un ļoti vārgs, un pēc dažām dienām nomira, taču pirms nāves pastāstīja kā­du vājprātīgu notikumu, ka viņu nometnei uzbrucis " ugunspūtējs pūķis šis pūķis nogalinājis viņa biedru, no­dedzinājis nometni un devies uz putniem paredzēto zo­nu, visu laiku spļaudams uguni un baidīdams putnus, ku­ri aizlidojuši, Dievs vien zina, uz kurieni. Lai gan sargs bija ļoti apdedzis, tomēr viņam izdevies tikt līdz krastam un nozagt laivu Viņš peldējis līdz Jamaikai veselu nakti Na­badziņš droši vien nav bijis savā prātā Tā arī viss bei­dzās tiesa, apvienībai nosūtītā atskaite nav apmierinājusi tās pārstāvjus. Lai izmeklētu lietu, no Maiami uz salu ar lidmašīnu (salā ir skrejceļš) tika nosūtītas divas svarīģas personas Starp citu salas īpašniekam kravu nogādāša­nai ir lidmašīna amfībija.

— šķiet ka šai apvienībai naudas kā spaļu, ja viņi to kaisa vējā kaut kādu putnu dēļ,— M. dzēlīgi piezīmēja.

— Nolaižoties apvienībai piederošā lidmašīna uz­sprāga,— pulkvedis turpināja, — pilots un pasažieri gāju­ši bojā Apvienības vadība aiz niknuma sprāga vai pušu Tiem izdevās pie doktora «NĒ» nosūtīt amerikāņu kor- veti, kurai bija mācības Kārību baseinā. Viņiem ir nopietni sakari ar Vašingtonu. Korvetes kapteinis pavēstīja, ka doktors «NĒ» viņu uzņēmis diezgan laipni. Parādījis kap-, teinim skrejceļu un lidmašīnas atliekas. Kapteinis neko aizdomīgu nav novērojis, šķiet ka nolaižoties bijis pārāk liels ātrums Pasažieru un pilota miesas balzamētas un ievietotas skaistos un dārgos zārkos, kurus doktors «NĒ» nodevis kapteinim Tas bijis satriekts par saimnie­ka smalko laipnību un lūdzis viņam parādīt nometni, kur dzīvojuši sargi Viņš pavadīts aplūkot to, kas bijis palicis no nometnes Pēc doktora «NE» domām abi sargi pār- dzērušies vai arī no karstuma un vientulības sajukuši prātā, vai — sliktākajā gadījumā — prātā sajucis viens no viņiem. Tas aizdedzinājis nomethi, kamēr otrs gulējis Kapteinim tasjicies pilnīgi iespējams. — Pulkvedis no­plātīja rokas. — Tas ari viss izņemot to, ka salā kapteinis manf s tikai duci sārto stārķu. Kad apvienība to uzzināja

visvairāk viņus satracinājusi putnu pazušana un no tā lai­ka viņi mūs moka ar prasību veikt izmeklēšanu Protams, ne Koloniju ministrijā, ne arī Jamaikā neviens nevēlas nodarboties ar šo gadījumu Galu galā tas nokļuva pie mums, — pulkvedis paraustīja plecus un, norādījis uz mapi, teica — un, redz, šī papīru kaudze vai varbūt tās dala nonāca Strengveiza rokās.

— Parasts notikums, kuros iepinas šādas apvienības, ko organizē vecmeitas, — M. dusmīgi sacīja. — Viss sā­kas ar to, ka viņi kaut ko ņem savā aizsardzībā — baznī­cas, vecus namus, vientuļus pensionārus putnus —, un beidzas ar to, ka iekuļas kādā ķezā. Sliktāk ir tas, ka tādi ļaudis apmāna politiķus. No kurienes viņi grābj tik daudz naudas? Dievs vien zina! Domāju, citas vecmeitas to zie­do. Nu, un pēc tam nākas ieviest kārtību kā mūsu gadī­jumā. Man piespēlēja to lietu tāpēc, ka sala ir britu terito­rija un vienlaicīgi — privātīpašums. Oficiāli nevienam nav tiesību tur bāzt savu degunu. Ko lai es daru? Nosūtu uz salu zemūdeni? Kamdēļ? Lai noskaidrotu, ka tur palikuši tikai divi pāri sārto stārķu, — M. izpūta dūmu mutuli — Šā vai tā jūs gribējāt zināt Strengveiza pēdējo uzdevu­mu, redz, tagad jūs to zināt Vai vēl ir kādi jautājumi? — Viņš agresīvi paliecās uz priekšu.

Bonds neizturēja un pasmaidīja. M. retās dusmu lēk­mes bija lieliskas. Izvest viņu no padetības varēja vienīgi laika, spēku un trūcīgo Slepenā dienesta fondu tērēšana. Aģents 007 piecēlās

— Vai es varu paņemt šos papīrus, ser? — viņš sa­mierinoši jautāja — Manī rada izbrīnu tas, ka šo putnu dēļ tieši vai netieši gājuši bojā četri cilvēki Varbūt arī vēl divi — Strengveizs un Trublada. Tas var likties smieklīgi, taču jāizmeklē tieši tas.

— Ņemiet ņemiet — M. nepacietīgi noburkšķēja — un pasteidzieties ar atvaļinājumu Gribu jums atgādināt ka pasaulē ir papilnam arī dtu nepatikšanu.

Bonds pievāca mapi. Viņa roka neviļus pastiepās pēc pistoles un maksts.

— Nē, — M. noskaldīja, — un atcerieties, ka jums pilnībā jāapgūst jauno ieroci fīdz mūsu tikšanās brīdim

Bonds ielūkojās M. tieši acīs Pirmoreiz viņš pret šo alvēku juta naidu. Viņš lieliski aptvēra, kāpēc šodien šefs ir tik stūrgalvīgs un rupjš — tas bija novēlojies sods par to, ka Bonds, pildīdams pēdējo uzdevumu, gandrīz vai bija ļāvis sevi nogalināt Un vēl tāpēc, ka Bonds varēja apmainīt šo pretīgo laiku pret karstu sauli