Gulivera ceļojumi

Oda Kvinbusam Flestrinam, Cilvēkam Kalnam.

Veltījums no Titija Tita, viņa majestātes Liliputijas valdnieka dzejnieka laureāta

Brīnos pats -

Ko redz skats?

Acis vēro,

Neizmēro:

Liels un augsts

Ir mans draugs.

Slava skan

Tev un man.

Mūzas liesmas

Iededz dziesmas.

Bards to sveic,

Teiksmās teic:

Atlants šis Pacēlis

Galvu debess ailēs,

Acis tumst mums bailēs!

Lūk, viņš trauc -

Mežs vai strauts,

Kalns vai leja,

Nerimst skreja,

Viņš tik iet

Galvu sliet

Mākoņos -

Sašķeļ tos,

Kalni gāžas,

Projām brāžas

Karaspēks.

Briesmu rēgs

Liekas tas.

Liels un mazs

Bēg, ko māk.

Milzis nāk!

Kas lai zin -

Vai viņš visus nesamin!

Bultas vingrās

Ādai stingrai

Nepiekļūst -

Visas lūst.

Deguns baigs:

Šaujas tvaiks.

Pērkongrandiens

Katrs šķaudiens.

Kad viņš ēd,

Zeme dēd.

Kad viņš dzer,

Neptūns ber

Asaras,

Saplok mazs.

Izstiep plaukstu,

Pacel augstu -

Sev pie auss!

Debesis skars dzejnieks tavs.

*