Gulivera ceļojumi

paskaidrojumi

13 v.e.: oriģinālā: golbasto momaren evlame gurdilo shefin MULLY ULLY GUE. Tādējādi Ķempes tulkojumā ir kļūda otrajā vārdā. Krievu tulkojumā: roTb6acro MOMapeH ^BTeM repgaH^o me$HHMOTTHOOTHry. (Jaunākā, pēdējā padomju 1989.gada izdevumā: roTb6acro MoMapeH ^BTeM repgaH^o ffle^HH Motth Otth ry).

14 v.e.: oriģinālā: blustrugs; johansonam blustrugi; krieviem 6^ecmpe^u.

15 v.e.: apmēram 3,8 jūdzes diametrā (ap 6,15 km).

16 v.e.: man mountain = ^e^obek topa.

17 v.e.: island of blefuscua - ocrpob b^e$ycky.

18 v.e.: Šī ir agrīno «gulivera» izdevumu kļūda, bet varbūt arī bijusi pašam sviftam. (vai varbūt svifts to ielaidis tīšām, lai parādītu, ka liliputi neprot rēķināt). jaunākos angļu izdevumos stāv šis skaitlis, bet ar piezīmi, ka tas nav pareizs. modernajos angļu un krievu tekstos jau bez kādām piezīmēm stāv vienkārši 1728, kas ir pareizi, jo tas ir 123.

19 v.e.: palace of belfaborac - be^b$a6apake (krievu tulkojumā kļūda).

31

V.E.: Pretendentu uz troni.

32 V.E.: Šajā vietā Ķempei (tāpat kā Johansonam ir izlaists viens «skaidrojums» (skat.Oriģinālā tas ir «a codshead, a —;», t.i. «šifrētais» vārds ir «codshead» (stulbenis), bet «atšifrējuma» nav; šis «slepenais» atšifrējums ir «karalis».

33 V.E.: Podagra.

45 V.E.: Ja taisnība ir tas, kas teikts šī ceļojuma pirmajā nodaļā, tad Gulivers devās ceļā 1706.gada 5.augustā un tātad bija projām 3 gadus, 8 mēnešus un 12 dienas. (Par ceļā došanās datumu starp dažādiem izdevumiem un tulkojumiem domstarpību nav).

[1] v.e.: faktiski svifts šo «vēstuli» uzrakstīja 1735.gadā priekš savu kopoto rakstu pirmā izdevuma, kur iekļāva arī 1726.gada oktobrī iznākušos «gulivera ceļojumus» (ar to, starp citu, atzīdams savu autorību). taču «vēstulē» ir izteiktas domas, kas patiešām attiecas uz 1727.gadu, kad svifts, savā Īrijā saņēmis nodrukātās grāmatas eksemplāru, bija sašutis par pirmā (Mottes jeb Motta) izdevuma kropļojumiem. Latviešu 1959.gada izdevumā vispirms stāv «Simpsona» un pēc tam «Gulivera» priekšvārdi, bet tas nav pareizi, tāpēc šeit - Vekordijas izlaidumā - es tos apmainīju vietām.

[2] v.e.: sviftam šeit ir some young gentlemen of either university, un tas ir jātulko kā «no abām universitātēm», jo viņa laikā Anglijā pastāvēja tikai divas universitātes: Kembridža un Oksforda.

[3] v.e.: lemuels ir bībeles valdnieka vārds (Zālamana pamācību grāmata, XXXI, 1). Tas norāda uz puritāņiem - viņi mēdza dot tādus vārdus.

[4] v.e.: benberijas pilsēta (Banbury) bija viens no galvenajiem puritāņu centriem.

[5] v.e.: emanuel college bija slavena ar savu puritānisko orientāciju.

[6] v.e.: vidusjūras austrumos.

[7] stenga - sešpadsmitarpus pēdas. (piezīme grāmatā).

[7] V.E.: Domāts Walpole. (Premjerministrs).

[8] v.e.: jādomā - cartret.

[9] v.e.: principal secretary for private Affairs.

[10] v.e.: valpola atkāpšanās 1717-1721 g.; «spilvens» - kendalas hercogiene.

[11] v.e.: izlaists: «ne tā kā kaskagiaņiem - no lejas augšup»; stokholmas tulkojumā ir «nedz no apakšas uz augšu kā kaskagieši». (Skat.

[12] v.e.: izlaists: «(kuru viņi uzskata par plakanu)». Šī frāze ir pretrunā ar 39.lpp., kur zeme ir lode acīmredzot, lai novērstu šo pretrunu, Ķempe frāzi ir izlaidusi. Stokholmas izdevumā šī frāze (par plakano zemi) ir iekļauta Bet pretrunu Johansons ir novērsis tā, ka viņam pirmajā vietā Zeme NAV lode Sviftam tomēr pirmajā vietā Zeme ir lode (globe) bet otrajā plakana flat) Krieviem ir tulkots pareizi

[12] V.E.: 900 km.

[13] v.e.: tur atradās karaliskā biedrība («zinātņu akadēmija»).

[14] v.e.: 10.000 km x 5.000 - 8.000 km.

[15] V.E.: 20 metru augsti.

[16] v.e.: viss tālākais šīs nodaļas teksts cara laikā bija cenzūras aizliegts, un Krievijā to nedrīkstēja publicēt.

[17] v.e.: pareizāk: slepenu apspriedi.

[17] V.E.: Klibs suns - tas ir mājiens uz Eterberija lietu. Atterbury - Ročestras bīskaps un Vestminsteras dekāns bija karalienes Annas piekritējs un pēc viņas nāves gribēja tronī Annas brāli Jēkabu III; Georgs I viņu tiesāja un izsūtīja; Svifts un Pops bija par to sašutuši. Eterberijs saņēma no Francijas kā dāvanu suni Arlekīnu, kuram pa ceļam bija lauzta kāja. Svifts par to uzrakstīja dzejoli «Par briesmīgo sazvērestību, kuru atklāja Ročestras bīskapa suns Arlekīns».

[18] v.e.: no visiem nosauktajiem tikai jūnijs ir Bruta sencis; Jūnijs Bruts saskaņā ar leģendu ir Romas republikas dibinātājs, pirmais konsuls. Johansonam Stokholmas izdevumā ir pareizi

[19] v.e.: saskaņā ar plutarhu: tēbu demokrātijas vadonis.

[20] v.e.: pretojās cēzara diktatūras nodibināšanai.

[21] v.e.: romas imperators (218-222.g.), slavens ar rijību.

[22] v.e.: dažreiz raksta «femina», bet vairāk «femina»;

[23] v.e.: «nebija ne vīra godīga, ne sievas tiklas». Polidoram Vergilijam (1470-1555) nav tāda teiciena. Tā ir otrādi apgriezta epitāfija Ņūkāstlas hercogienei Margaritai Kavendišai (1624-1674): «Visi brāļi bija godīgi, visas māsas cēlas».

[24] V.E.: Šis datums stāv visos latviešu un krievu tulkojumos Taču Pirmajā izdevumā (Motta) bija 1711.gads; Otrajā izdevumā (Forda) bija 1709.gads 1708.gads parādās Folknera (1735) izdevumā. Bet ceļojuma beigu gads bija 1710.

[25] V.E.: Vecais Tokijas nosaukums.

[26] V.E.: Pokoka maršruts sakrīt ar Dempjēra pēdējo (trešo) ceļojumu, kurš arī beidzās ar kuģa bojāeju, taču kapteinis palika dzīvs.

[26] V.E.: Visi zālēdāji dzīvnieki mīl sāli; zirgiem to dod katru dienu, un (krievu izdevuma) komentētājs domā, ka Svifts nevarēja to nezināt. Domā, ka tas ir mājiens uz franču racionālista Laontāna (ap 1666 - ap 1715) grāmatu «3a6aBHbie gna^orn» (1703), kur teikts, ka mežoņi eiropiešu netikumus izskaidro ar sāls lietošanu.

[27] V.E.: Stokholmas izdevumā: «Tā kā biju nodzīvojis šai zemē jau trīs gadus…» Bet XI nodaļā ir teikts, ka nodzīvojis piecus gadus.

[27] V.E.: A. Ģiezena tulkojumā šie vārdi skan tā: «Ja Fortūna lēma reiz Sinonu likstām, Tomēr tā, ļaunā, par meli un krāpnieku nespēs gan pārvērst» (Vergilijs «Eneīda», II grāmata 79-80; «Liesmas» 1970.gada izdevumā 51.lappuse). To saka Sinons, kurš mēģina pārliecināt trojiešus ievilkt slaveno zirgu pilsētā - tātad apzināti grib piemānīt klausītājus.

[28] V.E.: Sper uz visām pusēm drošs.

[29] V.E.: Šajā vietā Ķempei ir izlaistas rindkopas beigas (kuru acīmredzot nav bijis tajā grāmatā, no kuras viņa tulkoja). Šīs beigas ietilpa pirmajos «Gulivera» izdevumos, bet tika izsvītrotas autorizētajā 1735.gada izdevumā un pēc tam neietilpa daudzos vēlākos izdevumos. Taču manā angļu tekstā tās ir ir arī Johansona tulkojumā un krievu izdevumos (Izlaistā fragmenta jēga ir tāda, ka tie kalnā redzētie jehūzi laikam bijuši angļi, bet vai no tā izriet Anglijas tiesības uz Hoihnhnmiju, to Svifts ļaujot spriest koloniju tiesību lietpratējiem).