Pavadonis met ēnu

24.

— Tātad viss skaidrs. Cilvēks, kas smēķējis «Simon Arzt» ir… — Deilijs iesāka.

— Pierādījumi?

— Atcerieties, viņš stāstīja, ka Rotbahu prāvas laikā atradies tālu projām, bet pēkšņi aprāvās, tā ir nepa­teicis — kur? Kāpēc viņš slēpa, ka toreiz bijis tieši Ēģiptē?

— Tālāk?

— Nospiedumi uz loga roktura Spituela dzīvoklī, kas saskan ar Trolopa nospiedumiem uz pildspalvas.

— Varbūt viņš tiešām pieskārās rokturim, kad at­nāca kopā ar doktoru un fotogrāfu …

— Negribas ticēt. Tad vēl kas — viņš toreiz grasījās izraut lapiņu no bloknota. Lapiņa bija tīra, bet…

— Slepena tinte?

— Viss iespējams.

Inspektors, aizrijies ar cigāra dūmiem, ieklepojās. Deilijs paskatījās uz viņu ar savādu skatienu un pēkšņi satvēra inspektoru aiz pleciem.

— Kas jums lēcies?

— Atcerējos!

— Ko?

— Kad toreiz ienācām Spituela dzīvoklī. Trolops bija izvilcis portsigāru. Bet, tikko pateicu, ka ož pēc «Simon Arzt», viņš tūdaļ iebāza to atpakaļ kabatā. Nākamajā dienā viņš smēķēja cigaretes Kosmoss. Pēc pirmā dūma ieklepojās, gluži tāpat kā pirmīt jūs. Tā ir droša pazīme, ka cilvēks mainījis tabakas šķirni. Es vēl aizrādīju to Blisam. Viņš atzinās, ka līdz šim tiešām smēķējis ko citu, un centās īpaši uzsvērt, ka Cesterfīldu.

— Piekrītu. Bet mēs nevaram pierādīt tiesai, ka Spituela dzīvoklī atrastais cigaretes gals tiešām pieder Trolopam.

— Lietiskie pierādījumi? Nekas, pameklēsim.

— Kur?

— Pie Trolopa. Aiziešu ciemos — protams, ' tādā laikā, kad saimnieks diemžēl nebūs mājās.

— Tikai uz savu atbildību, Deilij. Esiet uzmanīgs. Ja iekritīsiet, pats būšu spiests paziņot, ka nekā neesmu zinājis. Un nekādi nevarēšu jums līdzēt…

…Kad Deilijs atmūķēja Trolopa dzīvokļa durvis, viņš zināja tikai to, ka mājās nav ne Blisa, ne saimnie­ces. Bet nezinaja, kad tie pārnāks. Ārdurvis viņš ar gudru ziņu neaizsledza, tikai pievēra. Ja viņu pār­steigtu, Deilijs pastāstītu, ka nācis ciemos, ieraudzījis durvis vaļā, nodomājis, ka dzīvoklī zagļi, un iegājis. Sī pasaciņa izskaidrotu arī nekārtību Blisa istabā.

Slepeni izkratot dzīvokli, visgrūtākais iegaumēt, kur atradies katrs priekšmets un pēc tam nolikt to atpakaļ vecajā vietā. Tas prasa lielu uzmanību. Deilijs stradāja kā labi ieeļļots automāts. No pastāvīgas ieklausīšanās niķojās nervi — visu laiku likās, ka tūlīt ienāks Trolops vai saimniece.

Pagāja divdesmit minūtes, bet Deilijs vēl nebija at­radis meklēto. Gaisā nekādu «Simon Arzt» pēdu nema­nīja, oda vienīgi pēc Cesterfīlda dūmiem un kādas stip- ras aromātiskas esences.

Atvēris rakstāmgalda apakšējo atvilktni, Deilijs apmierināti pasmaidīja. Tomēr ir! Neiznīcināms aro­māts. Viegls, bet skaidri sajūtams. Te Trolops bez šaubām glabājis šīs cigaretes. Glabajis, jo tagad atvilktnē «Simon Arzt» nebija.

Divdesmit piecas minūtes. Viss jau caurskatīts. Galds, skapis, visas iespējamās un neiespejamās vietas. Izmisumā Deilijs pat pacēla rakstāmmašīnas vāku.

Pats pēdējais laiks pazust. Deilijs atvēra durvis un tomēr atkal atgriezās. Ņēmās ar divkāršu rūpību pār­meklēt skapī pakārto uzvalku kabatas. Varbūt kāda paciņa aizkritusi aiz oderes? Vai vismaz viena ciga­rete?

Kabata aiz kabatas — nekā. Kādā skapja nodalī­jumā atradās liela kārba, kuru Deilijs jau bija pārmek­

lējis. Viņš vēlreiz ņēmās pārcilāt neskaitāmas kakla­saites un kastītes ar visādām pogām un tamlīdzīgiem niekiem. Viena, otra, trešā kaklasaite… Jāiegaumē, kādā kārtībā tās gulējušas… Nekā… Kastītes… Viena, otra, treša… Pacēla ceturto un zem tās… «Si­mon Arzt»! Kārbiņa apgriezta otrādi, ar bārdainā veča zīmējumu uz leju, tādēļ viņš to pirmīt nebija ievērojis. Un tajā nevis cigaretes, bet pogas. Tāpēc arī saglabā­jusies… Saprotams, kārbiņa bez cigaretēm pārstāj būt cigarešu kārbiņa. Tas vienkārši ir kartons, kuru vai nu nevērīgi aizmet, vai izmanto kādai citai vaja­dzībai. Trolops droši vien izmeklējis visus kaktus, iznī­cinādams visas kārbas ar Ēģiptes cigaretēm, bet kārbu ar pogām tā arī nav ievērojis.

Aizmūķējis ārdurvis un novilcis gumijas cimdus, Deilijs labu brīdi stāvēja kāpņu telpā. Par spīti bries­mīgajam nogurumam, viņš jutās kā miljonārs. Viņš iebaza roku kabatā un aptaustīja kārbiņu, it kā tas būtu čeks par miljonu.