Zelta atslēdziņa jeb Buratino piedzīvojumi

Policisti sagrabj Buratino un neļauj viņam teikt ne vārda sev par attaisnošanu

Lapsa Alise bija domājusi, ka Buratino liksies gulēt, bet viņš, acietīgi degunu izstiepis, joprojām sēdēja uz mēslu čupas.

Tad Alise lika runcim palikt sargos, bet pati aizmetās uz ivāko policijas iecirkni.

Tur piesmēķētā istabā pie tintes notriepta galda sulīgi krāca ;žurējošais buldogs.

Lapsa visvēlīgākajā balstiņā viņu uzrunāja:

— Vīrišķīgais dežuranta kungs, vai nevarat aizturēt kādu •zpajumtnieku zaglēnu? Šausmīgas briesmas draud visiem šās lsētas bagātnieciņicm un cienījamiem pilsonīšiem.

Dežurējošais buldogs pusmiegā tā ierēcās, ka lapsai aiz bai- m nogadījās peļķe apakšā.

— Zaglis! Ar-r-r!

Lapsa paskaidroja, ka bīstamais zaglēns Buratino uziets pamestajā laukumā.

Dežurants, joprojām rēkdams, pazvanīja. Iedrāzās divi dober- manpinčeri, slepenpolicisti, kas nekad negulēja, nevienam neti­cēja un pat paši sevi turēja aizdomās par noziedzīgiem nolūkiem. Dežurants viņiem pavēlēja bīstamo noziedznieku dzīvu vai mi­rušu atgādāt iecirknī.

Slepenpolicisti atbildēja īsi:

— Vau!

Un drazas uz laukumu sevišķos, ērmīgos auļos, pakaļkajas sānis pasizdami.

Pēdējos simt so]us viņi līda uz vēdera un tad ar joni metās Buratino virsū, sagrāba viņu zem padusēm un stiepa uz iecirkni.

Buratino tirināja kājas, lūdza pateikt — par ko? Par ko? Slepenpolicisti atrūca:

— Tur noskaidros…

Lapsa un runcis nevilcinoties izraka no zemes četrus zelta gabalus. Lapsa ņēmās naudu dalīt tik veikli, ka runcim beigās iznāca viens naudas gabals, bet viņai pašai — trīs.

Runcis, ne vārda neteicis, ielaida nagus lapsai purnā.

Lapsa cieši sažmiedza viņu ķepās. Un labu brīdi viņi abi val­stījās pa laukumu. Kaķa un lapsas spalvas vīkšķiem vien putēja mēnesnīcā.

Sadīrājuši viens otram sānus, viņi izdalīja naudu līdzīgās daļās un to pašu nakti pazuda no pilsētas.

Pa to laiku slepenpolicisti bija atstiepuši Buratino iecirknī. Dežurējošais buldogs iznāca šaipus galda un pats pārmeklēja viņa kabatas. Neatradis nekā, izņemot cukura graudiņu un man­deļu cepuma drupatiņas, viņš asinskāri nošņāca Buratino sejā:

— Nelieti, tu esi izdarījis trīs noziegumus: tu esi bezpa­jumtnieks, bezpasinieks un bezdarbnieks. Aizvest viņu ārpus pil­sētas un noslīcināt dīķī!

Slepenpolicisti atbildēja:

— Vau!

Buratino mēģinaja stāstīt par Karlo teti, par saviem piedzī­vojumiem. Viss velti! Slepenie viņu sagrāba, auļos aizrāva ārpus pilsētas un no tilta iesvieda dziļā, netīrā dīķī, kas bija pilns varžu, dēļu un ūdensvaboles kāpuru.

Buratino ar blīkšķi iegāzās ūdenī, un zaļās ūdenslēcas sakļāvās virs viņa.