Lielībnieks un milži. Balkāru un karačaju pasakas

Apķērīgais puika

Senos laikos dzīvoja divi brāļi. Viens dzīvoja Lejas Čegemā, otrs Kalna Čegemā.

Viendien jaunākais brālis sadomāja apciemot vecāko brāli. Viņš apsegloja savu ēzeli, iebēra maisā auzas un devās ceļā.

Aizjājis pie brāļa, piesēja ēzeli pie zedeņu žoga netālu no vārtiņiem, bet pats iegāja sakļā. Brāļi ilgi runājās par šo un to, pēc tam izgāja ārā, lai padotu ēzelim auzas. Skatās — ēzeļa nav.

Brāļi gāja ēzeli meklēt. Apstaigāja visu aulu — neatrada. Devās no aula ārā. Turpat tuvumā pletās liela pļava, kurā auga bieza un sulīga zāle. Brāļi nosprieda, ka ēzelis būs iemaldījies šajā pļavā.

Viņi devās tālāk pa ceļu un satika puiku.

— Saki, puišel, — vai neredzēji mūsu ēzeli?

— Kāds jūsu ēzelis izskatījās? Vai tas nebija ar kreiso aci akls, ar labo pakaļkāju klibs un uz muguras nestiepa auzu maisu?

— Uz mata tāds tas izskatījās! Tieši šo ēzeli mēs meklējam! Kur tu viņu redzēji? Uz kurieni viņš aizgāja?

— Es šo ēzeli neesmu redzējis, — puika atbildēja.

Brāļi izbrīnījās.

— Bet kā tu zini viņa pazīmes? Viņš tik tiešām ir ar kreiso aci akls, ar labo pakaļkāju klibs un uz muguras nes piesietu auzu maisu.

— Kālab man mānīties? Es no tiesas jūsu ēzeli neesmu redzējis, — puika atkārtoja un aizgāja savu ceļu tālāk.

Brāļi sāka gudrot: no kurienes puikam zināmas visas ēzeļa pazīmes un kāpēc tas sakās, ka lopiņu neesot redzējis? Abi nosprieda: puika būs ēzeli noslēpis.

Brāļi panāca puiku un aizveda pie tiesneša.

Tiesnesjs puiku sāka pratināt, kur nobēdzinājis ēzeli, ko tik pareizi aprakstījis brāļiem.

— Cienītais tiesnesi, es no tiesas šo ēzeli neesmu redzējis!

— Tad saki — no kurienes zini viņa pazīmes?

— Es gāju pa ceļu un redzēju ēzeļa atstātās pēdas. Labās pakaļkājas pēda bija mazāka un solis īsāks nekā citām kājām. Katram skaidrs, ka ēzelis ir klibs ar labo pakaļkāju. Tālāk es ievēroju, ka ceļa labajā pusē zāle noplūkta un apēsta, bet kreisajā nav aiztikta. Ja ēzelis būtu redzējis zāli arī kreisajā pusē, viņš to arīdzan būtu plūcis un ēdis. Tas nozīmē, ka ēzelis ir ar kreiso aci akis. Gāju tālāk un redzēju: koka zaros aizķērušies izrauti maisa diegi, bet zem koka nobārstītas auzas. Redzams, ēzelis pie šā koka bija apstājies un paberzējies — tā auzas izbirušas.

Tiesnesis, noklausījies puikas stāstījumā, brāļiem sacīja:

— Puika tik tiešām nav redzējis jūsu ēzeli. Ja paši būsiet tikpat vērīgi kā šis puika, tad droši atradīsiet savu ēzeli.