Tagad un mūžīgi

13. nodaļa

Tālumā… vai tik tur klusu neatbalsojās lokomotives pūtiens, vai nebija jaušama smaga mehānisma duna?

Stāvēdams lievenī, Kārdifs ieklausījās un atkal kaut kur aiz apvāršņa gaisu satricināja lokomotīves ietaurēšanās.

Tad viņš palūkojās augšup. Vai Nefa devusies šai skaņai pretī? Vai citi pansijas īrnieki arī to dzirdējuši?

Viņš noskrēja lejā līdz dzelzceļa stacijai un nostājās starp kvēlojošajām sliedēm, izaicinā­dams vilcienu nu, nosvilpies vēlreiz! Taču viss bija klusu.

Dažādi vilcieni… vezdami… ko īsti?

Es ierados pirmais, viņš nodomāja, es cenšos būt krietns.

Kas notiks tālāk?

Viņš gaidīja, bet gaiss vēl arvien bija nekus­tīgs un apvāršņa līnija nenodrebēja ne reizi. Tāpēc viņš devās atpakaļ uz “Ēģiptiešu brīnu­miem”.

Visos logos vīdēja pansijas iemītnieku sejas, viņi visi gaidīja.

- Nekā! viņš iesaucās. Tur nekā nebija! No augšas kāds klusi atsaucās: Vai jūs to droši zināt?