Tagad un mūžīgi

15. nodaļa

Viņi attapās pie kapsētas vārtiem.

Kapsētas vidū viņš sajuta rokās lāpstu.

Viņš raka, līdz…

Zem sausajām smiltīm kaut kas dobji nodunēja. "

Viņš raka ātri, sviezdams zemi projām, un jau noliecās, lai paraustītu zārka malu, bet tajā mir­klī aizmugurē atskanēja…

Soļi.

Jā! viņš nodomāja reibinošā satraukumā.

Vina atkal ir šeit! Viņa ieradusies, lai mani atrastu un aizvestu mājās. Viņa…

Sirds sāka pukstēt straujāk, tad pierima.

Pie vaļējā kapa Kārdifs lēni atlieca muguru.

Eliass Kulpepers stāvēja pie kapsētas dzelzs vārtiņiem, apdomādams, ko sacīt Kārdifam, jauneklim, kurš raka tādā vietā, kur neviens nedrīkstēja rakt.

Kārdifs ļāva lāpstai izšļukt no rokām. Mis­ter Kulpeper?

Eliass Kulpepers iekliedzās: Ak Dievs, ak Dievs, dariet to! Paceliet vāku! Nu! viņš vēl uzsauca, redzēdams, ka Kārdifs vilcinās.

Kārdifs noliecās un parāva vāku. Tas nebija ne aizslēgts, ne aiznaglots. Viņš pacēla vāku un stingi skatījās iekšā zārkā.

Eliass Kulpepers pienāca un nostājās viņam blakus.

Abi raudzījās lejup uz…

Tukšu zārku.

- Manuprāt, tagad jums derētu kāda glā­zīte, teica Eliass Kulpepers.

- Divas derētu vēl labāk, atteica Kārdifs.