Tagad un mūžīgi

19. nodaļa

Viņi stāvēja uz vientulīgās stacijas pe­rona vienā galā Kārdifs, otrā galā kāds gara auguma vīrietis.

- Džeimss Edvards Makkojs? Kārdifs iejau­tājās.

- Kārdif, vai tiešām tas esi tu?

Abi pasmaidīja tēlotu smaidu.

- Ko tu šeit dari? jautāja Kārdifs.

- Tu taču varēji iedomāties, ka es sekošu, teica Džeimss Edvards Makkojs. Kad tu aiz­brauci, es zināju kāds ir nomiris un tu esi devies viņu pienācīgi apbērēt. Tad nu sakravāju koferi…

- Kāpēc tev tas bija jādara?

- Lai pārliecinātos, ka neesi zaudējis realitātes izjūtu. Kur tas laiks, kopš esmu pārliecinājies-ja