Pievakarē viņš sasniedza pirmās apelsīnkoku rindas.
Kad ēnas jau metās garas, Kārdifs ieraudzīja pazīstamos saulespuķu barus pagalmos un verandu, ko rotāja izkārtne “Ēģiptiešu brīnumi”.
Saule jau gandrīz bija norietējusi, kad viņš, nogājis pēdējo ielas posmu, uzkāpa lievenī un nostājās pie sieta durvīm. Liegi notinkšķēja kristāla zvaniņš. Kāpņu galā parādījās slaida sievietes ēna.
- Nefa… viņš beidzot spēja izteikt. Nefa, viņš sacīja, es esmu pārnācis.