Agri no rīta izej rasainā pļavā,
Noskūpsti ziedus, kas smaržas kūpina telpā, —
Bērnišķa laime ar sauli tad sālīs dvēselē tavā,
Spārnus jutīsi augam, viegla jo viegla kļūs elpa.
Liksies, ka sanošas bites uz zilganām debesīm aiznes.
Bet, kas tevi satiks, tas sacīs — tev šorīt acīs ir zvaigznes!