Acumirkļi

Ir skumja vienmuļa. Tai tikai viena krāsa:

Palss miglas mākonis aiz pelēcīgas sienas.

Prieks kvēl kā dārgakmens. Prieks tūkstoš krāsās lāso,

Kā milzu kalns tas aug un varens augšup slienas.

Ar sārtu asnu prieks ik pavasari raisās,

No bērzu zaļuma tas bezbēdīgi smejas,

Ar baltu mākoni prieks uzpeld zilos gaisos,

Ap spožu zibeni tas rāda savu seju.

Prieks tūkstoškrāsainais, kā gan tu izdzist vari? —

Griež asnu izkapts drīz. Bāl zaļums bezbēdīgais.

Tik viens stāv nemainīgs, lai ziema, pavasaris:

Palss miglas mākonis aiz sienas pelēcīgas.