Acumirkļi

«Es saucos Prīdis Miņķis,

Man profesija — sliņķis.

Jūs ielās, tirgos varat iet,

Tur visur mani sastapsiet.

Es vienmēr ģērbjos šiki,

Lai citi iet kaut pliki,

Jo nauda tik pie tādiem nāk,

Kas viņu veikli pelnīt māk.

Lai strādā tie, kas muļķi,

Kam galvu vietā puļķi,

Kas gan prot kalt un aust, un sēt,

Bet neprot tirgū spekulēt.

Es protu pirkt un pārdot,

Un ļaudīm zobus vārdot.

Man nauda pati makā lien

Un tauki bikses plēš, nudien.»

Bet reiz šo spekulantu

Ņem ciet ar visu mantu.

Nu sieva brēc un bērni raud,

Par «netaisnību» čīkst un ņaud.

Un visi Rīgas sliņķi

Lej asaras par Miņķi.

Bet godīgs strādnieks saka tā:

«Viņš uts bij mūsu kažokā.»