Acumirkļi

Šai laikā lielajā lai visas sīkās vainas

Un zemo patmīlu, kas labprāt sirdīs zeļ,

Kā vergu atliekas no sevis projām gainām,

Jo jaunā pasaule mums kopā jāuzceļ.

Mēs rūpju smagumā par agru novecojām

Un smieties aizmirsām, tik drūms bij kādreiz laiks.

Nu brāzmo ūdeņi un bēdas skalo projām —

Un smaidā atplaukst sāpju grumbots vaigs.

Vēl gadus atgūsim, kas mums reiz rupji zagti:

Darbs vedīs gaišās prieka augstienēs,

Kur celsim karogu, ko slepus audām naktī.

Šis laiks ir liels — lai lieli esam mēs.