Vien acumirkļi nemelo.
Pat stundas aizmirst beigās to,
Ko sākumā ir solījušas.
Un gadi? — Gadiem netici,
Jau daudzus gadi vīluši,
Daudz liesmas gados izdzisušas.
Bet mūžība? — Ak, mūžība,
Tā pastāv maiņā mūžīgā.
* * *
Vakars spēlēt sāk uz mēnesstīgām.
Klusu manas lūpas tavu vārdu sauc.