Acumirkļi

Bij reiz smaga, drūma diena.

Biju vientuļa un viena.

Tava laipna skata alku,

Viena laba vārda salku.

Būtu tu jel, garām ejot,

Kaut pa jokam, mīļi smejot

Mani klusi sveicinājis,

Kaut ar galvu viegli mājis —

Kalnos, aizās, pūķu alās,

Tuksnešos un jūras salās

Es tev sekojusi būtu.

Es kā tava ēna kļūtu.

Bet tu gāji saltā spītā.

Un nu sirds tik izmocītā,

Lai ir vakars, nakts vai diena,

Izmisumā klusē viena.