Acumirkļi

Bērns, tevī raugoties, man sirdī iedzeļ sāpes:

Kādēļ, kādēļ tev devu dzīvību?

Nav augšup vedušas vēl mani dzīves kāpes,

Vai nabadzības postu uzvarēsi tu?

Tu laimīgs izskaties, tu miegā klusi smaidi

Un nezināmam priekam rokas pretim sniedz.

Varbūt tu sapņos atlidojam gaidi

Tās rotaļlietas, ko tev dzīve liedz.

Audz vien, mans bērns, un mācies izprast dzīvi.

Man biedris būsi posta nedienā,

Man biedris būsi cīniņā par brīvi,

Un, ja man jākrīt būs, — tev nāks reiz uzvara.