Lampas bērni 2 grāmata Babilonas zilā Džine

4. nodala DŽINU JUNIORU ČEMPIONE

Nimrods bija aprakstījis džinus Rakšasasa kunga viesībās kā dažus no Ņujorkas džinu sabiedrības, bet īstenībā džini, ar kuriem dvīņi tika iepazīstināti, bija no visas pasaules. To vidū bija Morgana Mbulu no Dienvidāfrikas, Moda Merova no Īrijas, Ūnags Ponaturi no Jaunzēlandes, Toširo Tengu no Japānas un Stens Banjips no Austrālijas. Daži no viņiem bija diezgan slaveni arī laicīgajā pasaulē: Peri Bannu bija slavena kinoak­trise, Dženeta Džana bija kādas Holivudas kinostudijas prezidente, Virdžīnija Nise bija slavena skulptore no Norvēģijas un Deivids Kabikadžs bija ar Nobela prēmiju apbalvots entomologs no Kanādas.

Man šķiet, ka esi jau saticis Frenku Vodjanoju, Nimrods teica Džonam, virzīdams dvīņus uz četru džinu grupu, kas stāvēja blakus lielam galdam, uz kura bija izlikti vairāki Rakšasasa kunga grāmatas eksemplāri. Un, protams, jūs abi pazīstat ļoti valdzinošo dakteri Dženiju Zahertorti un viņas dēlu Dibaku.

Dvīņi atturīgi pamāja ar galvu Dibakam, kas vēroja viņu ierašanos ar sev raksturīgo uzjautrinājuma un ni­cinājuma izteiksmes sajaukumu. Vismaz tik ilgi, kamēr māte viņam ar elkoni iegrūda dunku sānos.

- Dibakam ir kas sakāms jums abiem, viņa teica, mīļi uzsmaidot dvīņiem. Vai ne, dārgais?

Dibaks izbolīja acis un, pagriezies pret Džonu un Fi­lipu, kaut ko noņurdēja. Es atvainojos, viņš saīdzis nomurmināja.

- Jūsu māte paskaidroja, kas notika, daktere Zahertorte sacīja. Kā Dibaks jūs apmānīja, lai jūs viņam palīdzētu izdarīt ko sliktu mana bijušā vīra sievai. Īs­tenībā viņš ir labs džins. Un viņš ir apsolījis, ka nekad vairs jūs nemānīs, vai ne, mīļais?

- Jā, Dibaks norūca. Protams. Katrā zinā.

' i

- Citādi viņš izjutīs pilnu mana spēka varu. Vai ne, dārgais?

- Ko es allažiņ mēdzu sacīt, daktere Zahertorte, Rakšasasa kungs teica, ir tas, kā spēks izpaudīsies. Reizēm tam tā jānotiek. Kaķim pašam nāk par labu, ka tas murrā. Vai tā nav, Nimrod?

- Viss patlaban ir nokārtots, tas ir galvenais, Nimrods atbildēja. Jaunajai Zahertortes kundzei dzīvoklis atkal ir kārtībā, un Dibaks tagad pāršķir jaunu lappusi. Vai ne, Dibak?

V

- Baks, viņš pārlaboja, atkal izvalbīdams acis. Sis paradums Filipai šķita mulsinošs. Vienkārši Baks. Norunāts?

- Džon, Nimrods ierosināja. Jūs ar, ē, Baku va­rētu sadabūt ko ēdamu, kamēr mēs ar Filipu aprunā­simies.

- Labi, Džons piekrita, un abi džinu zēni piegāja pie galda, kur kāds vīrietis stāvēja aiz liela, kūpoša trauka ar ļoti piparotu kariju. Viņi sāka izklaidēties, sacenšoties, kurš var ieēst asākos čili piparus.

Pastāsti man, Nimrods ierunājās, aizvedis Filipu sāņus. Kā šajās dienās ripo astaragali?

Paraustījusi plecus, viņa atbildēja: To var apraks! il šādi: tie ir kustībā. Bet ne vairāk.

Astaragali un tesere ir vārdi, kuros džini dēvē meta­mos kauliņus. Tomēr džini spēlē astaragali paveidu, kas raksturīgs tikai viņiem, un to sauc par džinverso vai precīzāk par džinversoktoanulāru. Džinverso spēlē izmanto apaļu kristāla kastīti ar vāku un septiņiem astaragali jeb metamiem kauliņiem, kuriem ir astoņas puses. Tas nozīmē, ka katram astaragali ir nevis sešas, bet gan astoņas skaldnes. Džinverso astaragali astoņas skaldnes apzīmē garu, telpu, laiku, uguni, zemi, gaisu, ūdeni un veiksmi. Tā kā džinverso spēles laikā stingri aizliegts lietot džina spēku (kristāla kaste ir veidota tā, lai atklātu džina spēka izmantošanu), veiksmi izšķir spēlētāja spēja maldināt savus pretiniekus.

Kā iesācēja, kas spēlējusi džinverso tikai dažus mē­nešus, Filipa bija jau diezgan lietpratīga spēlētāja. Visbiežāk viņa spēlēja ar savu tēvu un vienu no viņa draugiem, kādu cilvēku vārdā Buls Haksters, kurš bija viens no retajiem, kas zināja, ka Edvarda Gonta dvīņi ir džini. Filipa nojauta, ka Nimrods jautās, vai viņa pie­teiksies gaidāmajam pasaules džinverso turnīram, kas katru gadu notika starp Ziemassvētkiem un Vecgada vakaru. Bet Filipa vēl nebija izlēmusi. Viņa bija mierīga, sevī noslēgusies džine, un atšķirībā no sava brāļa viņai nepiemita vēlēšanās izrādīties vai kaut ko pierādīt sev vai kādam citam.

Nimrods, aizsmēķēdams lielu cigāru, to nojauta. Lai aizdegas mana lampa! viņš iesaucās. Protams, tu piedalīsies sacensībās. Ar tavu prasmi un spējām būtu neprāts nepieteikties turnīram. Lai mani iesprosto pu­delē, nē. Tas nav iedomājams, Filipa. Džinam pilnīgi nepieļaujami. Viņš izpūta milzīgu dūmu mākoni lielas izsaukuma zīmes veidā. Ja neiebilsti, ka es tā saku.

Filipa paraustīja plecus un mēģināja mainīt sarunas tematu. Es redzu, ka jums saglabājusies mīlestība uz tiem milzīgajiem cigāriem, viņa teica.

- Beidz izvairīties no jautājuma. Vai esi pieteikusies džinverso turnīram vai ne?

- Nē. Un, godīgi runājot, neesmu pārliecināta, vai to gribu, tēvoci.

- Laikam jau tas ir tavā ziņā. Nimrods brīdi pa­domāja. Paklau, nāc un iepazīsties ar sava vecuma džini Lilitu de Gullu. Tie de Gulli gan ir dīvaini. Viņi ir ļaunu džinu cilts, kas mēģina visus pārliecināt, ka viņi ir labi. Vai vismaz ne tik slikti, kā visi domā. Tāpēc arī Lilita un viņas māte Mimi ir šeit. Nimrods iecietīgi pasmaidīja. Kas zina? Varbūt vilks tiešām var mest tikumu.

Mimi de Gulla bija ģērbusies kažokā, valkāja lielus auskarus un uz rokas uzvērusi dārgu ādas rokassomu kā milzu piekarināmo atslēgu. Viņa sarunājās ar Frenku Vodjanoju un skaļi žāvājās, it kā justos garlaikota.

Filipa paskatījās uz Mimi de Gullu un nodrebinājās. Šai sievietei piemita kas nepatīkams. Tikai kas daudz vairāk par Nimroda stāstīto. Kad Mimi paskatījās uz viņu, Filipa sajuta neviltotu naidu, kas bija tik spēcīgs, ka lika viņai spert soli atpakaļ.

- Mimi, Nimrods labsirdīgi teica. Vai tev patīk viesības?

- Jā, protams, de Gulla kundze atbildēja. Viņa i u nāja ar vienu mutes kaktiņu. Neparko pasaulē nebulu laidusi tās garām.

Filipa noprata, ka de Gulla kundze neteica to, ko domā. Tāpat viņa ievēroja, ka de Gulla kundzes lūpas izskatījās kā piepūstas ar velosipēda sūkni. Nemaz ne­runājot par viņas degunu, kas pats par sevi bija lielisks un darīja godu plastiskajam ķirurgam, kas to bija vei­dojis, tomēr šķita pārāk mazs viņas sejai un padarīja seju līdzīgu galvaskausam.

- Un šī droši vien ir tava mīļā meitiņa Lilita, Nimrods piebilda.

Gandrīz līdz pēdējam sīkumam Lilita de Gulla at­gādināja Mimi de Gullu, arī kažoka un rokassomas iz­vēles ziņā. Tomēr līdzība nebija patīkama, un Filipa nosprieda, ka Lilita izskatās pēc savas mātes, gluži kā daži suņi līdzinās saviem saimniekiem (un tikpat bieži ari otrādi).

- Lilita? Es gribētu tevi iepazīstināt ar savu māsas­meitu Filipu Gontu.

- Sveika, Filipa teica.

Lilita pameta nelaipnu, tādu kā sarkastisku smaidu uz Filipas pusi un nemitējās košļāt gumiju.

- Lilita pašlaik ir džinverso džinu junioru čempione, viņš paskaidroja.

- Tā tas ir, de Gulla kundze piebalsoja. Un šogad

vina atkal uzvarēs turnīrā. Jūs redzēsiet.

?

- Lilita, Nimrods turpināja, varbūt tu varētu pa­runāt ar Filipu, lai arī viņa piesakās turnīrā. Šķiet, viņa ne visai to grib. Esmu drošs, ka ar dažiem taviem pa­mudinājuma vārdiem pietiktu, lai viņu pārliecinātu.

Lilita, kas nebija diezin ko vecāka par Filipu, uzjaut­rināta paskatījās uz Nimrodu. Vai jūs gribat mani izjo­kot? Šai muļķīgā paskata meitenei nav nekādu izredžu. Vismaz tik ilgi, kamēr te esmu es.

Nimrods nervozi iesmējās, bet Filipa juta, ka aiz dus­mām piesarkst, kamēr Lilita joprojām nicīgi noskatījās uz viņu.

- Tici man, mazulīt, Lilita novīpsnāja. Paliec pie savām lellēm un bērnu sētiņas. Džinverso ir spēle, kas domāta pieaugušajiem.

De Gulla kundzes smaidā vienlaikus parādījās lep­nums un mulsums. Ak, viņa tikai joko. Vai ne, mīļā? Viņa ir neaprēķināmā pārejas vecumā, Nimrod.

- Jā, to var redzēt, Nimrods teica. Tiešām ļoti neaprēķināmā.

Nimrods aizveda Filipu pie galda, uz kura bija izlikti Rakšasasa kunga grāmatas eksemplāri.

- Man pietiek, Filipa stingrā balsī paziņoja. Es pieteikšos. Kaut vai tādēļ, lai būtu iespēja uzvarēt to briesmīgo meiteni.

- Tieši tāpēc es gribēju tevi iepazīstināt ar viņu, Nim­rods īsi iesmējās. Lai pārliecinātos, ka tu saproti, cik svarīgi ir kļūt par nākamo džinu junioru čempioni.

- Vai jūs tiešām domājat, ka es varu uzvarēt?

- Ja es tā nedomātu, noteikti nebūtu tevi savedis kopā ar Lilitu de Gullu.

- Tad jūs nedomājat, ka vilks galu galā varētu mest tikumu?

Nimrods pasmaidīja. Nē. Un īstenībā man ir skaidrs priekšstats par to, kas Mimi de Gullai ir padomā. Viņai šķiet, ka stāv pāri visiem ierastajiem priekšstatiem par labo un ļauno, kas risinās starp mums un viņiem. Un pret kādu īpaši.

- Vai jums?

- Lai iedegas mana lampa nē! Mimi nav ne silts, ne auksts, ko par viņu domāju es. Nē, viņa mēģinājusi at­stāt iespaidu uz Babilonas Zilo džini un, pēc visa sprie­žot, veiksmīgi. Man ir lielas aizdomas, ka Mimi būs nā­kamā Zilā džine un tikai gaida ziņu no Aješas, kad viņa ieradīsies džinverso turnīrā kā oficiālā tiesnese. Aješa tas ir pašreizējās Zilās džines vārds meklē pēcteci. Īstenībā jau labu laiku. Visi dzina, ka džinverso turnīrs ir tā vieta, kur viņu pirmoreiz nosauca iepriekšējā Zilā džine tālajā 1928. gadā.

- 1928. gadā? Filipa iesaucās. Tad viņa noteikti ir ļoti veca.

- Gandrīz divsimt gadu, Nimrods teica. Bet ne­aizmirsti, Filipa, ka mēs, džini, novecojam daudz lēnāk nekā cilvēki. Paskatoties uz viņu, tu domātu, ka tā ir sieviete, kurai, iespējams, vēl nav deviņdesmit.

- Bet kas ir šī Zilā džine un ko viņa dara? jautāja Filipa.

- Viņa ir visu džinu gan labo, gan slikto simbo­liskā vadone. Tā ir situācija, kuru viņa var vadīt, jo pati nav ne laba, ne slikta. Aješa, lai viņai miers, stāv pāri labajam un ļaunajam un šā iemesla dēļ vien spēj godīgi tikt galā ar abām pusēm. Viņa ne vien rūpējas par visu džinu labklājību, bet ir ari džinu augstākā šķīrējtiesnese, kas uzliek sodu tiem, kuri pārkāpuši Bagdādes likumus.

- Kāda veida sodus? Un kam?

- Tieši Aješa nolēma, ka par nabaga Huseina Husauta slepkavību Kairā Ibliss, kuru tu, Džons un es ieslodzījām pudelē, jāizraida uz vietu, no kurienes viņš nevar izbēgt desmit gadus.

Ibliss bija galvenais no ifrītiem, ļoti ļaunas džinu cilts. Ar māsasmeitas un māsasdēla palīdzību Nimrods bija iesprostojis Iblisu antīkā smaržu pudelītē, kura, pēc Filipas domām, bija droši noglabāta saldētavā Nimroda mājā Kairā.

- Un uz kurieni viņa to sūta? meitene jautāja.

Nimrods izskatījās mazliet nokaunējies. Viņa to ar

Eiropas kosmosa zondi sūta uz Veneru.

- Uz Veneru? Filipa atkārtoja. Cik briesmīgi.

- Domāju, ka uz Veneras nebūs visai patīkami, Nim­rods piekrita. Bet nešaubos, ka ar Iblisu viss būs kār­tībā. Pēc apmēram desmit gadiem cita zonde atvedīs atpakaļ lielāko daļu iekārtu, ko nogādāja uz Veneru ar pirmo zondi, tostarp kapsulu, kurā atrodas pudelīte ar Iblisu.

Filipa sarauca pieri. Es zinu, ka viņš nogalināja Huseinu Husautu. Un Huseinam Husautam bija dēls, kuram tagad vairs nav tēva. Bet tomēr liekas šausmīgi tā rīkoties piespriest desmit gadus ilgu trimdu uz Veneras. Vai mēs nevaram ko iebilst viņa labā?

- Īstenībā es jau mēģināju, Nimrods skumji teica. Bet Zilā džine, lai svētība nāk pār viņu, savu vārdu ir teikusi.

- Tad viņa noteikti ir šausmīgi cietsirdīga.

- Lai mani iesloga pudelē, bet par to jau ir runa, Fi­lipa. Tāda viņa ir. Zilajai džinei ir cietākā sirds pasaulē. Kā citādi viņa varētu stāvēt pāri labajam un ļaunajam? Tas nozīmē, ka, tāpat kā cilvēku taisnā tiesa, džinu tiesa reizēm var likties diezgan barga. Nimrods paņēma no galda Saīsināto Bagdādes likumu eksemplāru un pāršķirstīja lapas. Te tu atradīsi diezgan daudz par viņu, ja tas tevi vispār interesē.

Filipu tas patiešām interesēja, lai gan viņa nespēja sev izskaidrot, kāpēc. Tas viss vēl jo vairāk šķita dīvaini, kad jau nākamajā dienā pēc viesībām viņa Zilo džini satika personiski.

Filipa gāja pa Piekto avēniju pēc džinverso spēles ar savu tēvu un viņa draugu Bulu Haksteru, kad pie Pjēra viesnīcas viņa pamanīja abus ģimenes suņus Alanu un Nīlu pacietīgi gaidām pie ieejas. Gonta kundze bieži dzēra tēju kopā ar savām draudzenēm Pjēra viesnīcā, un Filipa devās iekšā, cerot, ka viņai varbūt atļaus pa­mieloties ar tortes gabaliņu. Tomēr šai īpašajā reizē māte nebija kopā ar savām draudzenēm, bet ar kādu ļoti vecu sievieti, un, spriežot pēc viņas izskata, Filipa tūlīt iedomājās, ka vecā sieviete varētu būt Zilā džine.

V

Sai sievietei mugurā bija debeszils divdaļīgs kostīms, tumši zila blūze ar lielu sasietu lenti, galvā zila cepure, kas sedza bezē kūkai līdzīgus zili ietonētus un stipri salakotus matus. Pirkstos viņai bija vairāki safīra gre­dzeni, pieskaņoti auskariem, kas gaismā mirguļoja, kad viņa dusmīgi palocīja galvu. Izskatījās, ka viņa ar Gonta kundzi strīdas. Un Filipa nevis piegāja pie mātes, lai apsveicinātos, bet gan noslēpās aiz marmora kolonnas, lai slepus noklausītos.

Nē, nē, nē, nē, nē, vecā sieviete teica ar skaidru britu akcentu. Balss, kas bija ļoti stingra un pilnīgi bez emocijām, lika Filipai nodrebēt. Viņa nosprieda, ka ar skarbajām, samiegtajām acīm un mazo, krunku apņemto mutīti vecā sieviete vairāk līdzinājās kādai šaušalīgai vecai atraitnei vai ķīniešu imperatorei, nevis cienījamai lēdijai no Anglijas. Filipa būtu klausījusies vēl, vienīgi Aješa pieklusināja balsi gandrīz līdz čukstam, tā ka ne­varēja sadzirdēt, ko viņa runā, un pēc brīža meitene nolēma izlavīties no viesnīcas nesasveicinājusies. Zilā džine, ja tā tiešām bija viņa, izskatījās pārlieku barga, lai viņu tik vienkārši uzrunātu.

Tovakar pēc vakariņām Filipa iztaujāja māti par šo starpgadījumu.

- Šopēcpusdien es aizgāju uzspēlēt džinverso Bula Hakstera dzīvoklī, viņa teica.

- Ak tā, mīļā? Tas ir jauki.

- Pēc spēles gāju pa Piekto avēniju, kad pie Pjēra viesnīcas pamanīju Alanu un Nīlu, un es iegāju iekšā, domādama, ka tu varbūt dzer pēcpusdienas tēju kopā ar kādu no savām draudzenēm. Tomēr redzēju, ka tu sarunājies ar kādu vecu sievieti zilās drānās. Vai tā bija Babilonas Zilā džine?

- Jā, mīļā. Viņa ir ieradusies uz džinverso turnīru Elgonkvina viesnīcā. Tev vajadzēja pienākt klāt un sa­sveicināties. Es zinu, ka viņa labprāt ar tevi iepazītos.

- Es to būtu darījusi, Filipa atzinās. Bet viņai bija tāds baiss izskats. Turklāt šķita, ka jūs strīdaties.

Gonta kundze papurināja galvu. Nē, mīļā. Domāju, ka tu kļūdies. Mēs nestrīdējāmies. Gluži vienkārši Aješa ir ļoti veca un pārliecināta, ka viņai vienmēr ir taisnība. Sava stāvokļa dēļ džinu pasaulē viņa ir pieradusi norādīt citiem džiniem, ko darīt. Tādēļ ar viņu reizēm ir grūti saprasties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir ļoti vientulīgs darbs būt par Zilo džini. Kad cilvēki viņai nepiekrīt, viņa var kļūt mazliet neiecietīga, tas arī viss.

- Un vai jums bija kādas nesaskaņas?

- Mums bija maza uzskatu nesakritība. Bet ne strīdn. Nē, tas nebija strīds.

- Bet vai tev nav jādara, ko viņa liek? Ja viņa ir Zilā džine un tamlīdzīgi.

- Tā varētu būt, ja lūgtu viņas spriedumu džinu tiesā. Bet ne ārpus tās, laicīgajā pasaulē.

- Vai tiesa ir Babilonā?

- Tā reiz tur bija. Pirms daudziem gadsimtiem. Bet nu vairs ne. Mūsdienās viņa pieņem džinus savā tiesā Berlīnē, un tas ir daudz ērtāk visiem. Tikai reizi gadā viņai ir pienākums apciemot Babilonu. Kā mēdz runāt,

lai vina atkal varētu nocietināt sirdi uz visu nākamo

»

gadu.

- Kā tas iespējams? Esmu dzirdējusi, ka cilvēkiem pārkaļķojas artērijas, bet nepārakmeņojas sirds.

Gonta kundze nopūtās. Atceries, ka mēs, džini, ne­esam cilvēki. Mēs varam izskatīties viņiem līdzīgi. Vai drīzāk viņi var izskatīties līdzīgi mums, nemaz neru­nājot par eņģeļiem. Bet pastāv krasas atšķirības atomu līmenī. Un subatomu līmenī.

- Vai viņa ir ļoti cietsirdīga?

- Jā, briesmīgi! Gonta kundze pasmaidīja, bet Filipai likās, ka tas bija ļoti skumjš smaids, un, kad Gonta kundze izgāja no istabas, viņai šķita, ka māte notrausa asaru. Tas maz ko līdzēja, lai mainītu Filipas uzskatu, ka starp māti un Zilo džini bija noticis kas tāds, par ko viņa nedrīkstēja zināt. Kaut kas nopietns. Un viņa nolēma tūlīt pat to apspriest ar Džonu.