PROLOGS

Uznāk koris.


Koris.

Guļ vecās iegribas uz nāves cisām,

Pēc mantojuma jaunā kaisle kaist;

Kas pirmāk likās skaistāka par visām,

Džuljetu ieraugot, kā ēna gaist.

Mīl viņu Romeo un viņa viņu,

Viens otra sirdi skatiem apburot;

Un, pāri naidam jūtot mīlas dziņu,

Tie saldos augļus slepen ievākt prot.

Viņš ienaidnieka mājās netiek brīvi,

Lai sniegtu viņai mīlas zvērestus,

Pie tā, kas visumīļākais ir dzīvē,

Džuljeta netiek saņemt zvērestus.

Bet kaisle spēku dod tiem sastapties

Un brīdi svētlaimībai nodoties.

Aiziet.

Загрузка...