Zāle Kapuleti namā.
Ienāk Kapuleti, sinjora Kapuleti, aukle un divi kalpotāji.
Kapuleti.
Ej lūdz tos viesus, kas šeit minēti.
Pirmais kalpotājs aiziet.
Tu pieņemsi man labus pavārus.
Otrais kalpotajs. Sliktu jau nu jums, ser, neņemšu; paraudzīšu, kas prot savus pirkstus aplaizīt.
Kapuleti. Kā tu to izdarīsi?
Otrais kalpotajs. Redziet, ser, tas ir slikts pavārs, kas neprot sev pirkstus aplaizīt; jo, kurš pirkstus nelaiža, tas lai līdz man netaisās.
Kapuleti. Nu ej jau, ej!
Otrais kalpotājs aiziet.
Tik maz ir laika, visu nepagūsim.
Vai mana meita aizgāja pie mūka?
Aukle.
Jā, tiešām tā.
Kapuleti.
Tā, tā, var būt, ka viņš tai iedos prātu.
Tik untumaina tiepša meitene!
Ienāk Džuljeta.
Aukle.
Nu redziet, cik tā līksma nāk no bikts!
Kapuleti.
Nu, stūrgalve! Kur dauzījies tu apkārt?
Džuljeta.
Kur mācījos es grēkus nožēlot
Par nepaklausību, par pretošanos
Jums un jūsu pavēlēm, kur svētais tēvs
Man mācīja krist cejos jums pie kājām
Un piedošanu lūgt. Tēvs, piedodiet!
Es turpmāk paklausīga būšu jums.
Kapuleti.
Šurp sauciet grāfu! Pasakiet to viņam!
Jau rītu rītā salaulāšu jūs.
Džuljeta.
Lorenco cellē grāfu satiku,
Kā nākas, biju laipna es pret viņu,
Gan nepārkāpjot goda robežu.
Kapuleti.
Tas labi, priecājos! Nu, piecelies!
Tā vajag. Būtu jāsatiek nu grāfs.
Es saku, ejiet sauciet viņu šurp! —
Nudien, īsts goda vīrs šis svētais tēvs,
Tam visa pilsēta būs pateicīga.
Džuljeta.
Nāc, aukle, iesim manā istabā,
Tu palīdzēsi izvēlēties rotas,
Kas, tavuprāt, man rītu derētu.
Sinjora Kapuleti.
Līdz ceturtdienai laika tam vēl daudz.
Kapuleti.
E, aukle, ej! Rīt jāiet baznīcā.
Džuljeta un aukle aiziet.
Sinjora Kapuleti.
Mums ātri jātaisās, lai tiktu galā,
Nāk nakts.
Kapuleti.
Nu nebēdā! Pats ķeršos klāt,
Un viss būs labi, siev, es galvoju,
Tu ej un palīdzi Džuljetai posties.
Es gulēt neiešu, ļauj palikt vienam.
Es šoreiz gribu namamāte būt.
Hallo! — Jau visi prom. Na, iešu pats
Un teikšu Parisam, lai sataisās
Uz rītdienu. Cik sirds man tagad viegla,
Kopš prātējusies mana untumniece.
Abi aiziet.