* * *
Var visi iet, ja paliec tu pie manis,
Man tukšāks nekļūs plašais zemes klajš.
Bet, ja tu aiziesi, to gan, to gan sirds manīs
Un drūmā oktobrī man pārvērtīsies maijs.
* * *
Es savu sirdi ilgi, ilgi rāju —
Kāpēc tā vienu mīl, kad pasaule tik plaša, —
Bet nu tai piedodu, jo agrāk nezināju —
Tu manai sirdij dzīvība un dvaša.