Ceļojums ar slepkavu

21 LAIKS ŽĀVĒT TĪKLUS

— Kašimo, — Čārlijs uzrunāja savu asistentu, — aiznes mistera Rosa čemodānus uz manu kajīti. Lai muitnieki tos apskata kopā ar manu ceļasomu. Pēc tam gaidi mistera Linča norādījumus. Viņš apsolīja parūpēties par tavu atgriešanos Honolulu. Ja tev kļūst garlaicīgi, vari aiziet apciemot Minčinus un pie reizes atjaunot gan savu, gan mistera Teita labo slavu. Vārdu sakot, izstāsti viņiem visu, ko esam uzzinājuši.

— Tagad, mister Ros, pienācis īstais laiks. — sacīja Velss, kad Kašimo bija aiz sevis aizvēris durvis, — atvieglot savu sirdsapziņu ar vaļsirdīgu atzīšanos.

— Man nenāk ne prātā atzīties noziegumos, kuros neesmu vainīgs. — Ross noburkšķēja.

— To neviens no jums arī neprasa. Es taču piedāvāju at­zīties vienīgi tajos, ko esat izdarījis. Pierādījumu pietiek: gan jūsu seifa atslēdziņa, gan drebnieka liecība…

— Man nospļauties uz jūsu atslēdziņu un jūsu drēbnieku! Jums trūkst paša galvenā — slepkavības motīvu. Vienīgi ār­prātīgais bez iemesla nogalinās pēc kārtas daudzus cilvēkus, bet jebkurš ārsts apliecinās, ka esmu pie pilna prāta. Kāda velna pēc Takomas koktirgotājam Džonam Rosam būtu jāno­žņaudz Detroitas miljonārs, ko viņš pazinis knapi nedēļu?

— Džonam Rosam patiešām nebija iemesla nožņaugt Drei­ku, — seržants piekrita, — bet, ja pieņemam, ka Dreiku no­galināja Džims Everhards, motīvi var parādīties.

Ross pūlējās ko sacīt, bet viņam neklausīja balss. Šķita, ka leju, teju viņš zaudēs samaņu.

— Tāpēc, — seržants turpināja, — mēs ar motīvu meklē­šanu pārāk nesteidzamies. Mūs pirmām kārtām interesēja no­skaidrot, aiz kāda vārda ir noslēpies Džims Everhards. Patei­coties mistera Čena palīdzībai, mēs to uzzinājām. Nu, bet mo­tīvi… Jūsu bijušie kontrabandas laiku kolēģi vienā balsī stāstīja par jūsu patoloģisko skopumu. Tas ir pietiekams mo­tīvs jusu naidam pret Honivudu, jo kā nekā viņš slepeni aiz­veda Sibillu Konveju, par kuras līdzekļiem jūs lepni dzīvojāt!

— Aizveda Sibillu? — Ross rūgti iesmējās. — Viņi abi nozaga manus dimantus, visu, kas man piederēja! Kaut kādas tur smukas dziedonites dēļ es pat pirksta nepakustinātu, bet dimanti… Sibilla sapinās ar to draņķa policistu un aizlaidās, pilnīgi iztīrījusi mums abiem vien zināmo slēptuvi; dimantu vietā viņi ņirgādamies atstaja tos sasodītos maišeļus ar visparastakajiem krasta oļiem! Laikam cerēja, ka es vēl ilgi nepamanīšu šo neģēlīgo krāpšanu. Teātrī paskaidroja, ka mis Konveja lauzusi kontraktu un devusies kāzu ceļojumā. Man bija kādas viņas draudzenītes adrese, un es tai aizrakstīju, ka tie abi, kad atgriezīsies, dzīvi nepaliks. Bet viņi Keiptaunā neatgriezās…

— Un jūs, viņus nesagaidījis, beidzot pārcēlāties uz Austrāliju, bet no turienes — uz štatiem. Kā mums izdevās noskaidrot, Takomā jūs kļuvāt par visu cienītu, kārtīgu sa­biedrības locekli. Jums veicas kokmateriālu biznesā, jums bija savs rēķins bankā. Turklāt daudz lielāks nekā nolaupīto di­mantu vērtība. Kas gan spieda jūs tik pēkšņi atteikties no mierīgas, nodrošinātās dzīves un kļūt par nožēlojamu, vajātu noziedznieku?

— Nožēlojamu? — Rosa acis niknumā pieplūda asinīm.

— Visu Amerikas seifu bagātība mani nepiespiestu atteikties no laimes atriebties tiem abiem izdzimteņiem! Reiz, kad ar salauztu kaju vāļājos gulta, man rokās nonāca kāds Ņujorkas žurnāls. Uz tā vāka bija Sibillas bilde — ar maniem diman­tiem ap kaklu! Tajā mirkli sapratu, kas ir manas dzīves vie­nīgais mērķis…

— Un ko jums bija nodarījis misters Dreiks? — Rosa mo­nologu pārtrauca Flanerijs.

— Neko. Tā bija nolādēta kļūda. Es neuzgriezu viņa gu­ļamistabā gaismu…

— Seržants Velbijs arī bija kļūda?

— Nē. — Ross, kā sitienu dabūjis, nolieca galvu. — Ar Velbiju citādi nevarēja — tā bija godīga spēle: vai nu es vi­ņu, vai viņš mani.

— Pēc tam jūs nolēmāt tikpat godīgi paspēlēties ar in­spektoru Dafu?

— Es ticēju, ka, novācis Velbiju, beidzot esmu drošībā un varēšu mierīgi atgriezties mājās. Un tad Honolulu pie kuģa trapa ieraudzīju Dafu… To mani nervi vairs nespēja izturēt, man bija jātiek no viņa vaļā… Es nevarēju atļauties ceļa­biedrus no Skotlendjarda.

— Jā. Un viņa vietā liktenis uz kuģa jums piespēlēja ceļa­biedru no Honolulu policijas, — Čārlijs Čens pielika punktu Rosa pašatklāsmei.

"Karali Arturu" viņi atstāja pirmie. Pie trapa kapteini Flancriju gaidīja melnais policijas limuzīns.

— Jus atkal apmetīsieties Stjuarta viesnīcā, godātais in­spektor? — Flanerijs jautāja Čenam, atvērdams durvis Vel­sa m un Rosam.

Čārlijs pasmaidīja.

— Protams, kapteini. Var teikt, ka ar Sanfrancisko man saistās jau nelielas tradīcijas.

— Tādā gadījumā atbilstoši tradicijam es jus uzaicinu pus­dienās! Uz drīzu redzēšanos, inspektor! — Ar ieslēgtu sirēnu limuzīns uzņēma ātrumu un izgaisa aiz ostas vārtiem.

— Skolotāj! — Čārlijs izdzirda klusu saucienu. Apgriezies viņš ieraudzīja Kašimo un kapteiņa palīgu. — Misters Lines aizvedīs mani uz "Prezidentu Taftu". Tais atiet divos. Es drīz būšu mājās, skolotāj! Paldies par visu!

— Tu vēl pagūsi atvadīties un pateikties. — Čārlijs uzme­ta acis pulkstenim. — Man vēl līdz diviem šis tas jāpaspēj. Nevar taču tādu varoni kā tevi laist uz mājām pliku. Tev jāat­griežas ne vien slavas apmirdzētam, bet arī tīru kreklu mir­dzumā! Sešas dienas ar vienu veļas kārtu — tas vien jau ir varoņdarbs…

— Jā, skolotāj! — Kašimo palocījās tik izteiksmīgi, ka nekādi pateicības vardi vairs nebija vajadzīgi.

Inspektors lūkojās pēc taksometra, bet viņu apstādinā­ja Marka Kenaveja balss: "Tikai ar mums, mister Čen!" Ie­trausies linkolnā blakus šoferim, Čārlijs aizdomu pilns ielū­kojās aizmugurē sēdošo jauniešu starojošajās sejās.

— Kas te notiek? Vai tik jūs netaisāties pirkt saderināša­nās gredzenus?

— Jūs esat visvērīgākais detektīvs pasaulē, — Pamela jautri iesaucās. — Tieši to mēs taisāmies darīt. Man galu ga­lā izdevās pierunāt Marku atstāt viņa Bostonu un uzsākt ju­rista karjeru Detroitā!

— Kas to varēja iedomāties, — Marks viņai pievienojās,

— ka ceļojums, kas sākās tik slikti, beigsies tik burvīgi!

— Starp citu, — Pamela attapās, — Minčins un Kašimo mums pavēstīja, ka ballītē Ross esot sevi atmaskojis ar kādu nejauši izsprukušu vārdu. Kas tas bija par vārdu? Mēs ar Marku zilbi pa zilbei centāmies restaurēt viņa tostu, bet tas bija tik īss un bezpersonisks…

— Labi, ka pieminējāt Kašimo. Man līdz "Prezidenta Taf­ta" atiešanai vēl jāpaspēj viņam nopirkt daži drēbju gabali.

Esiet tik laipni un aizvediet mani līdz Stjuarta viesnīcai, lai­ka atlicis maz. Bet par Rosa tostu — jūs vienkārši neesat ta­jā iedziļinājušies. Ieklausieties vēlreiz, ko viņš teica. Apmēram tā: "Arī mani satrieca smacīgajā guļamistabā ar doktora Lautona čemodāna siksnu nožņaugtā nabaga Hjū Morisa Dreika nāve."

— Tik un tā nekā sevišķa nespēju pamanīt, — Marks sa­rūgtināts teica.

— Smacīgajā! — Pamela iekliedzās.

— Pareizi! Jūs patiešām esat vērīga meitene, mis Potere! Vai istabu, kurā atrada misteru Dreiku, varēja nosaukt par smacīgu? Viens logs bija līdz galam vaļā,’un telpā svaiga gaisa netrūka.

— Kā es to ātrāk nepamanīju? — Pamela bēdājās. — Kad sarunājos ar inspektoru Dafu, caur atvērto logu varēja dzir­dēt ielas muzikantus.

— Bet misteru Dreiku nožņaudza blakus numura guļam­istabā, un tur patiešām bija smacīgi. Volters Honivuds par to rakstīja vēstulē sievai: kad viņš no rīta atgriezies savā nu­murā, tajā abi logi bijuši cieši aizvērti.

— Tur nav ko brīnīties. Vectētiņš slimoja ar astmu un šausmīgi baidījās no caurvēja. Turklāt Londonā ir tik mitrs gaiss…

— Tā nu iznāca, — inspektors turpināja, — ka par Hjū Morisa Dreika nogalināšanu smacīgā telpā zināja tikai trīs cilvēki. Pirmais — pats misters Dreiks. Viņu nožņaudza. Ot­rais — Volters Honivuds. Viņu nošāva. Trešais — tas, kas nožņaudza jūsu vectēvu. Tātad Džons Ross, kas Minčinu rīko­tajās vakariņās negribot atzinās savā noziegumā. Re, klāt arī mana viesnīca!

Atvadoties Čārlijs uzmanīgi ielūkojās abu jauniešu sejās.

— Jūsu acis staro kā laimes zvaigznes, — viņš beidzot sacīja. — Gribētos, lai tās šo mirdzumu saglabātu visu jūsu turpmāko dzīvi. Jo, kā teicis kāds dižens Ķīnas valdnieks, — laime klauvē vienīgi pie tiem vārtiem, kur to sagaida ar smaidu!

Paņēmis savu ceļasomu un pamājis jauniešiem ar roku, Čārlijs Čens devās augšup pa viesnīcas kāpnēm.