Acumirkļi

Jūs, vējiem līdzi skrējēji, arvien pie pilna galda sēdat,

Ar trūkumu ne šodiena, ne laiki tālāki jūs nevar baidīt.

Neviens jūs nedomās no siltām vietām projām raidīt,

Kaut slepeni jūs savus maizestēvus nicināt un mēdāt.

Jūs «tauta» mīl, jums zemes varenie sniedz dārgas balvas.

Vai! tiem, kas vējiem līdzi negrib locīt galvas,

Kas lepni dvēselēs un nelokāmi garā.

Tos «tauta» nicina, bads, aukstums viņu tiesa,

Kā ērglis Prometeju viņus plosa katra vara,

Un sodus bargākos spriež katra tiesa.