Acumirkļi

Gadi aiziet un zūd. Gadi vairs atpakaļ nenāk,

Vari raudāt vai smiet, vai rūgtā izmisā kliegt.

Draugs, kad tu mīlēsi mani, kā mīlēji senāk?

Draugs, kā gan vari savu mīlu tik ilgi man liegt!

Tevi meklēju visur, starp cilvēkiem svešiem un daudziem,

Skrienu bez elpas, kad pazib kur līdzīgs tev tēls.

Vakaros aizmiegot lūdzos — jel žēlo mani un saudzi,

Parādies sapnī, kāds biji reiz, mīlošs un cēls.

Gadi aiziet un zūd. Gadi vairs atpakaļ nenāk,

Vari lādēt vai lūgt, vai rūgtā izmisā kliegt.

Draugs, tevi mīlu un mīlēšu vienmēr kā senāk,

Kaut arī mūžam gribēsi mīlu man liegt.