Piecas nedēļas gaisa balonā

II nodaļa Raksts avīzē «Daily Telegraph». — Polemika zinātniskajā presē. — Doktors Petermans atbalsta draugu doktoru Fēr- gusonu. — Zinātnieka Konera atbilde. — Neskaitāmas derības. — Dažādi priekšlikumi doktoram Fērgusonam.

Nākamajā dienā, piecpadsmitajā janvārī, avīze «Daily Telegraph» publicēja šādu rakstu:

«Beidzot Āfrikas plašo tuksnešu noslēpums tiks atklāts. Mūsdienu Edips atrisinās mīklu, kuras atslēgu sešpadsmit gadsimtos nav varējis atrast neviens zinātnieks. Senos laikos mēģinājums meklēt Nīlas iztekas avotus (forites Nili queiere) nozīmētu neprātīgu eksperimentu, neīste­nojamu sapni. -

Doktors Bārts nogāja līdz Sudānai pa Denhema un Kla- pertona iemītajām takām, doktors Livingstons drosmīgi veica pētījumus no Labās Cerības raga līdz Zambezi ba­seinam, kapteiņi Bērtons un Spīks atklāja lielos iekšzemes ezerus; tā modernajai civilizācijai tika pavērti trīs jauni * ceļi; to krustpunkts, kuru nevienam vēl nav izdevies sa­sniegt, atrodas pašā Āfrikas sirdī. Lai nokļūtu pie šā mērķa, jāziedo visi spēki.

Un tagad zinātnes pionieru drosmīgo darbu turpinās doktors Fērgusons, kura lieliskie pētījumi ne reizi vien nodoti mūsu lasītāju vērtējumam.

Šis bezbailīgais atklājējs (discoverer) nolēmis gaisa ba­lonā šķērsot Āfriku no austrumiem līdz rietumiem. Ja esam pareizi informēti, tad apbrīnojamā ceļojuma izejas punkts būs Zanzibāras sala Āfrikas austrumu piekrastē. Kas attiecas uz ceļojuma galamērķi, tas zināms vienīgi providencei.

Priekšlikums par šo zinātnisko ekspedīciju vakar tika - oficiāli pavēstīts Karaliskās ģeogrāfu biedrības sapulcē; pasākuma izdevumu segšanai asignēti divi tūkstoši pieci simti sterliņu mārciņu.

Mēs nemitīgi informēsim lasītājus par ekspedīciju, ku­rai nav bijis līdzīgas visā ģeogrāfijas vēsturē.»

Kā varat iedomāties, šī vēsts bija īsta sensācija; vis-; pirms tā sacēla šaubu vētru; doktors Fērgusons likās pār­dabiska būtne, ko izgudrojis Barnems, kurš reiz bija «uzdarbojies» Savienotajās Valstīs un nu acīmredzot ga­tavojās «apstrādāt» Angliju.

Zenēvas «Ģeogrāfu Biedrības Vēstneša» februāra nu­murā parādījās asprātīgs atbildes raksts; tajā trāpīgi bija izsmieta «Londonas Karaliskā biedrība», Ceļotāju klubs un pat fenomenālā store.

Taču Zenēvas žurnālistus pilnīgi apklusināja Petermans savos Gotā publicētajos «Biļetenos». Pazīdams Fērgusonu personiski, viņš galvoja par sava uzņēmīgā drauga drosmi.

Starp citu, nepamatotās šaubas drīz vien norima: ga­tavošanās ceļojumam norisa tieši Londonā; Lionas fabri­kas saņēma aerostatam nepieciešamo zīda tafta auduma pasūtījumu; turklāt britu valdība doktora rīcībā nodeva transportkuģi «Apņēmīgais» kapteiņa Pennē vadībā.

Tūlīt pēc tam sekoja daudzi apsveikumi, neskaitāmi lai­mes vēlējumi. Parīzes «Ģeogrāfu Biedrības Vēstneša» lap­pusēs parādījās sīki ekspedīcijas apraksti. Interesants zi­ņojums bija iespiests «Ceļojumu, Ģeogrāfijas, Vēstures un Arheoloģijas Jaunajās Hronikās», ko izdeva B. A. Malt- brens. Vācu «Ģeogrāfiskais Vēstnesis» publicēja V. Ko- nera zinātnisku rakstu, kas sīki, pārliecinoši pierādīja tāda ceļojuma iespējamību un neapšaubāmos panākumus, raksturojot gan šķēršļus, gan milzīgās priekšrocības, ko dos gaisa satiksmes līdzeklis; autoram bija iebildumi vie­nīgi pret izejas punkta izvēli; pēc viņa domām, labāk būtu vajadzējis izvēlēties nelielo Abesīnijas ostu Masavu, no kurienes Džeims Brjūss 1768. gadā devās meklēt Nīlas izteku. Starp citu, Koners atklāti apbrīnoja doktora JFēr- gusona lielo enerģiju, prātu, drosmi un dzelzs gribu, ar kādu viņš centās īstenot savu ieceri.

«Ziemeļamerikas Vēstnesis», nespēdams samierināties ar to, ka tāds gods ticis Anglijai, pārvērta Fērgusona ieceri anekdotē un lūdza viņu šī jaukā ceļojuma laikā no­laisties ari Amerikā.

Vārdu sakot, par Fērgusona pārdrošo pasākumu rak­stīja visi zinātniskie žurnāli, sākot ar «Evaņģēlisko Misiju Ziņām», beidzot ar «Alžīrijas un Koloniju Vēstnesi», sā­kot ar «Kristīgās Ticības Propagandas Hronikām», beidzot ar «Misionāru Baznīcās Ziņotāju», nemaz nerunājot par laikrakstiem visā pasaulē.

Londonā, tāpat kā citur Anglijā, tika slēgtas derības par milzu summām: cilvēki derēja par to, vai tāds dok­tors Fērgusons vispār eksistē, vai tā nav tikai mistiska iz­gudrota persona; derēja arī par pašu ceļojumu, pēc dažu

domām — tas varēja notikt, pēc citu domām — nevarēja; daudzi derēja par ceļojuma izdošanos vai neizdošanos, par doktora Fērgusona laimīgas atgriešanās iespējām. De­rību grāmatā ierakstīja ievērojamas summas, tāpat kā jāt­nieku sacīkstēs Epsomā.

Tā doktors Fērgusons ieinteresēja visus, gan ticīgos,, gan neticīgos, gan profānus, gan zinātniekus; pašam ne­jaušot, viņš bija kļuvis par dienas varoni. Paskaidroju­mus par savu. ekspedīciju Fērgusons labprāt sniedza kat­ram. Viegli pieejams — viņš izturējās brīvi un vienkārši. Ne viens vien drosmīgs piedzīvojumu meklētājs bija ar mieru dalīties viņa slavā un ceļojuma briesmās, taču dok­tors visus atraidīja, nepaskaidrojot noraidījuma cēloņus.

Daudzi Fērgusonam piedāvāja savus izgudrojumus aerostata vadīšanai, bet viņš nevienu no tiem nevēlējās pieņemt. Uz jautājumu, vai viņš pats nav izgudrojis kaut ko tamlīdzīgu, doktors neatbildēja, tikai vēl rosīgāk gata­vojās ceļojumam,