Piecas nedēļas gaisa balonā

VII nodaļa Gaisa balona ģeometriskie izmēri. — Celtspējas aplēse. — Divi baloni. — Tīkls. — Grozs. — Noslēpumainais aparāts. — Pārtikas rezerves. — Galīgās aplēses.

Jau ilgāku laiku Fērgusons pamatīgi pārdomāja katru ekspedīcijas sīkumu. Saprotams, ka viņa prātu nemitīgi nodarbināja aerostats "— šis apbrīnojamais gaisa satik­smes līdzeklis.

Vispirms, lai balona izmēri nebūtu pārāk lieli, Fērgu­sons bija nolēmis to piepildīt ar ūdeņraža gāzikura ir četrpadsmitarpūs reižu vieglāka par gaisu. Ūdeņraža ieguve nav visai sarežģīta, un tieši ar- to gaisa kuģu eks­perimentos gūti vislabākie rezultāti.

Pēc ļoti precīzām-aplēsēm doktors aprēķināja, ka viņa lidaparāts kopā ar ceļojumam nepieciešamajiem piederu­miem svērs četri tūkstoši mārciņu;[12] vajadzēja aplēst, kā­dai jābūt balona celtspējai ar šādu slodzi, un attiecīgi no­teikt balona tilpumu.

Četri tūkstoši mārciņu smagā krava izspiedīs četrdes­mit četri tūkstoši astoņsimt četrdesmit septiņas kubikpē- das[13] gaisa; jāpiebilst, ka četrdesmit četri, tūkstoši astoņ­simt četrdesmit septiņas kubikpēdas gaisa sver aptuveni četri tūkstoši mārciņu.

Ja balona ietilpīgums būs četrdesmit četri tūkstoši as­toņsimt četrdesmit septiņas kubikpēdas un to piepildīs ar ūdeņradi, kas četrpadsmitarpūs reižu vieglāks par gaisu un šādā daudzumā svērs tikai divsimt septiņdesmit sešas mārciņas, tad balons zaudēs līdzsvaru un mēs noteiksim trīs tūkstoši septiņsimt divdesmit četru mārciņu svara starpību. Tieši šī izspiežamā gaisa un balonā ieslēgtās gāzes svara starpība norādīs aerostata celtspēju.

Taču, ievadot balonā minēto gāzes daudzumu, balons piepildīsies pilnīgi; tas tomēr nedrīkst notikt, jo, ceļoties augstāk un gaisa blīvumam pakāpeniski samazinoties, ba­lonā ieslēgtā gāze centīsies izplesties un apvalku katrā ziņā pārplēsīs. Tāpēc parasti piepilda ne vairāk kā divas trešdaļas balona.

Doktors Fērgusons sakarā ar savu ieceri bija nolēmis piepildīt balonu tikai līdz pusei, bet, tā kā līdzi vajadzēja ņemt četrdesmit četri tūkstoši astoņsimt četrdesmit ku­bikpēdu ūdeņraža, tad balonam bija nepieciešams gan­drīz divas reizes lielāks ietilpīgums.

Ja doktors Fērgusons varētu izmantot divus balonus reizē, tad cerības uz panākumiem būtu lielākas; patiesi, ja viens balons gaisā negaidot pārplīstu, tad, aizmetot daļu balasta, lidojumu varētu turpināt ar otru balonu. Taču vadīt divus aerostatus vienlaicīgi, saglabājot abos līdzīgu, celtspēju, šķita pārāk sarežģīti.

Un tomēr pēc garas gudrošanas Fērgusons beidzot at­rada asprātīgu paņēmienu, kā ērti izmantot divu balonu priekšrocības; konstruējis divus nevienāda lieluma balo­nus, viņš vienu no tiem nolēma ievietot otrā. Ārējais ba­lons, kura izmērus jau minēju, ietvēra sevī otru — līdzīgu, taču mazāku: tā horizontālais diametrs bija tikai četrdesmit piecas pēdas, bet vertikālais — sešdesmit as­toņas. Iekšējā balona ietilpīgums nebija lielāks par seš­desmit septiņiem tūkstošiem kubikpēdu; balonam vaja­dzēja peldēt gāzē, kas to aptvēra; no iekšējā balona uz ārējo vērās ventilis, kas vajadzības gadījumā ļāva abus balonus savienot.

Tāda aerostata konstrukcija dod iespēju piezemējoties vispirms izlaist ūdeņradi no lielākā balona, un, ja vaja­dzētu to iztukšot, tad mazākā balona ūdeņradis paliktu rezervē. Pēc tam varētu atbrīvoties no ārējā. balona kā no lieka svara un iztikt vienīgi ar mazāko, kas būtu iztur rīgāks pret gaisa spiedienu nekā parasts balons, kurš pusi gāzes zaudējis.

Turklāt nelaimes gadījumā, piemēram, ja aerostata ārējā apvalkā rastos plīsums, iekšējais balons tomēr pa­liktu vesels.

Abi apvalki bija pagatavoti no šķeterēta zīda auduma — izturīga Lionas tafta, kas piesūcināts ar guta- perču. Šī sveķainā, staipīgā saistviela ir pilnīgi necaur­laidīga; tā nepakļaujas skābju un gāzu ietekmei. Balona augšējā polā, kur koncentrējas gandrīz viss gaisa spie­diens, tafts bija likts divās kārtās.

Tāds apvalks spēja saglabāt gāzi neierobežotu laiku. Deviņas kvadrātpēdas apvalka svēra pusmārciņu. Arējā apvalka virsmas platība bija aptuveni vienpadsmit tūk­stoši seši simti kvadrātmetru, tātad apvalka svars bija tikai piecsimt desmit mārciņu, bet abi baloni kopā svēra tūkstoš simt sešdesmit mārciņu.

Tīkls, kas saturēja grozu, bija pīts no ļoti stiprām ka­ņepāju virvēm. Bet abus ventiļus vajadzēja uzmanīt tik­pat kā kuģa skrūvi. Viegla dzelzs armatūra nostiprināja kārklu klūgu grozu, kura diametrs bija piecpadsmit pēdu. Elastīgas atsperes pie groza pamatnes mazināja triecienu piezemējoties. Groza un tīkla kopsvars nepārsniedza as­toņdesmit mārciņu.

Turklāt Fērgusons no divu līniju biezām skārda plāk­snēm bija licis pagatavot četras tvertnes; tās savstarpēji vienoja caurules ar krāniem; tvertnēm klāt bija pielikta spirāliska caurule divu sprīžu diametrā; spirāle pārgāja divos taisnos nevienāda garuma cauruļvados, viens no tiem bija divdesmit piecas, otrs tikai piecpadsmit pēdas garš.

Tvertnes bija jānovieto grozā tā, lai tās aizņemtu pēc iespējas mazāk vietas; spirālisko cauruli, kas bija jāpie­montē vēlāk, Fērgusons nolika savrup, tāpat kā spēcīgo Bunzena bateriju. Aparāts bija izgudrots tik asprātīgi, ka tas kopā ar tvertni divdesmit galoniem ūdens nesvēra vairāk par septiņsimt mārciņām.

Starp ceļojumam nepieciešamajiem instrumentiem at­radās divi barometri, pāris termometru un kompasu, sek­stants, divi hronometri, mākslīgais horizonts un altazi- muts — tālu, nepieejamu priekšmetu novērošanai. Grī- ničas observatorija doktoram Fērgusonam bija piedāvājusi savus pakalpojumus. Jāpiebilst, ka Fērgusona nolūks ne­bija fizikas eksperimenti; viņš gribēja tikai izpētīt Āfrikas zemi, noteikt tās galveno upju, kalnu un pilsētu atrašanās vietu.

Fērgusons neaizmirsa nodrošināties ar trim pārbaudi-.

tiem dzelzs enkuriem un vieglām, ap piecdesmit pēdu ga­rām zīda kāpnītēm.

Viņš ļoti precīzi aplēsa arī pārtikas rezervju svaru. Līdzi vajadzēja ņemt tēju, kafiju, cukuru, sausiņus, sālītu speķi un pemmikānu — preparātu, kas niecīgās devās satur daudz barojošu vielu. Bez nepieciešamā degvīna doktors parūpējās arī par divām divdesmit galonu1 dze­ramā ūdens tvertnēm.

Izlietojot pārtikas produktus, attiecīgi samazinātos arī gaisa kuģa svars. Jāpiebilst, ka balona stāvoklis gaisā ir ļoti svārstīgs. Pat tikko jaušama svara samazināšanās spēj ievērojami mainīt tā stāvokli. Doktors neaizmirsa ne bre­zenta nojumi, ar kuru bija jānosedz daļa groza, ne se­gas — ceļotāju vienīgos guitas piederumus, ne medību bises kopā ar pulvera un ložu rezervēm.

Visas gaisa kuģa kravas uzskaitījums bija šāds:

Fērgusons . ………………………………………. 135 mārciņas

Kenedijs …………………………………………… 153 „

Džo ……………………………………………… . 120

Balona ārējais apvalks . . . . . . . 650 -„

Balona iekšējais apvalks . . . . * . .510 „

Grozs ar tīklu 280 „ Enkuri,- instrumenti, ieroči, segas, nojume

un dažādi piederumi…………………………… 190 fr

Speķis, pemmikāns, sausiņi, tēja, kafija,

degvīns …………………………………………….. 386

Ūdens * . ………………………………………….. 400

Aparāti …………………………………………. .700

Ūdeņradis ………………………………………… 276

Balasts > . …………………………………………. 200

Kopa 4000 mārciņas

Tāds bija četri tūkstoši mārciņu smagās kravas saturs, ko doktors Fērgusons cerēja ņemt līdzi lidojumā; divi simti mārciņu smagais balasts, kā doktors pats izteicās, bija nepieciešams «tikai neparedzētam gadījumam», jo, pilnīgi paļaudamies uz savu lidaparātu, viņš cerēja, ka balasts nebūs jāizmanto.

» Galons — 4,54 1,