Aleksandrs Čaks

Tramvajā

Tramvajā

svārciņus augšpus ceļiem

ar acīm es pacēlu

augstāk.

Bet viņa

sēdēja pretim

tik auksta

kā tramvaja misiņa margas

divdesmit trīs grādu salā.

Jaunkundze,

ai, kaut jūs zinātu,

ka mana sirds

pukst

gluži tik ātri

kā jūsu pirkstiņi

uz Royal’a rakstāmās mašīnas,

pārrakstot ministra pavēli.

Bet viņa

sēdēja pretim

tik auksta

kā tramvaja misiņa margas

divdesmit trīs grādu salā.

Kāda tai daļa gar subjektu

žokeja cepurē un nodrāztos zābakos.

Viņa brauca uz viesībām,

kur tā saldi sūks liķieri,

dejos čarlstonu

un ap četriem no rīta

tumsā atdosies

lepni frakotam jauneklim.