Nu jūs man mīlīgi vaicājiet,

kamdēļ tik skarbs es

un kamdēļ tik briesmīgi lādos -

kā izsviests no kroga!

Tad, kad es aizskarts līdz galam -

vai lai es laipnis un vienaldzīgs esmu

tā kā no svārka kad nejauši norauta poga?

Kur tad jūs bijāt, kad sirdi man izsita

ārā no krūtīm,

izsita ārā kā glāzi no rokām, kā

acis no pieres…

sirdi - jā,

kur tad jūs bijāt?

Загрузка...