Aleksandrs Čaks

Trīs grāmatas

Izdevu grāmatu skaistu

par mūžību, mākslu un dvēseli, izdevu, bet visi veikali asi kā viens atteicās

no manas grāmatas.

Bet vai es noskumu?

Nē!

Izdevu otru es

grāmatu -

grāmatu kvēlu

par brālību

palīdzību

cilvēces nākotni

un viņas kultūras cēlumu.

Tomēr velti

es meklēju viņu

veikala logos

starp romāniem brīnišķos sējumos,

modernām tintnīcām

un kinoskaistulēm liesām,

velti.

Un, kad es,

iegājis veikalā,

prasīju grāmatu,

savu grāmatu kvēlo,

jaunava smaršaina

kā pirmšķirīgs cigārs

ar maigu madonnas sejiņu

smaidīja:

- Kungs, te nav patversme

vai kustoņu glābšanas biedrība. -

Un tad

šinī miglainā rudeņa vakarā,

kad zem liepām uz bulvāriem

ziedu vietā

smaršoja tikai vairs

ielu meitenes

un auto drāzās no tumsas

ar divām kaistošām saulēm sev priekšā,

es,

mājās atgriezies,

norāvu zābakus, izsviezdams viņus pa logu,

pārdevu saimniecei mēteli

par savu istabu,

sēdos

un -

rakstīju darbu:

“Praktiskie padomi

valsts kases apzadzējiem,

vekseļu viltotājiem,

slepkavām,

nelaulātiem,

rakstniekiem iesācējiem,

caurkritušiem abitūrijā,

auto šoferiem un

deju nepratējiem.”

Divdesmit grāmatu magnāti

kāvās ap viņu

kā ap valsts pabalstu.

Un, kad šī grāmata iznāca,

tūkstošiem

mirdzošu

gaismas reklāmu

raidīja tautā

manas grāmatas vārdu.

Blakus

slavenām Dunlopa riepām,

Hlorodontpastai

un Hubigan brīnišķiem pūderiem

no visiem stūriem,

stabiem un vitrīnām

rēgojās pretim

jums mana seja,

šaura un liesa

pēc bezmiega naktīm

un pusdienām, ēstām tik sapņos.

Firmas

pieņemtie aģenti - kliedzēji

sauca:

- Lai dzīvo! -

Klaidoņi, skolnieki prātoja,

skatoties ģīmetnē svešā:

- Vai tas kāds jogs,

jauna badošanās ilguma rekordists,

varbūt bokseris japānis,

nākošais Dempseja pretinieks,

vai arī nenoķerts slepkava? -

Jaunkundzes dvesa:

- Ak, mūsu dvēseļu glābējs! -

Bet

viena moderna

tabakas fabrika

izlaida

no visu sliktākās tabakas

ar manu vārdu

savus labākos cigārus.